Skolu ēdinātāji: Skolu ēdnīcu ēdienkartē iekļautas bulciņas drīkst tirgot

Viņa skaidroja, ka ēdienkartē ir noteikti jābūt informācijai par bulciņu vai smalkmaizīšu enerģētisko vērtību un sastāvu. "Jaunie noteikumi neaizliedz skolās pārdot bulciņas, ja tās ir ierakstītas ēdienkartē, kā arī ja tiek norādīta informācija par kalorijām un sastāvu, kas atbilst jauno noteikumu prasībām."

Miniča arī atzīmēja, ka noteikumi neaizliedz skolu ēdnīcām iepirkt bulciņas no ražotāja, proti, noteikumi neparedz, ka skolu ēdnīcās drīkst tirgot tikai un vienīgi uz vietas ceptas bulciņas. Skolu ēdinātāji drīkst iegādāties bulciņas no uzņēmējiem, kas tās cep, ja ražotājs garantē, ka tās atbilst jaunajām prasībām.

IIĒA vadītāja teica, ka līdz ar bulciņu nonākšanu ēdienkartē tās tiek iekļautas desertu sadaļā, kas nozīmē, ka tās kļūst par daļu no skolēnu pusdienām, ko var iegādāties no ēdienkartes, nevis atskrienot starpbrīdī un ātri nopērkot vien bulciņu pilnvērtīgu pusdienu vietā.

Miniča informēja, ka vakar notika IIĒA tikšanās ar Pārtikas un veterinārā dienesta, Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu jauno noteikumu darbību ikdienā. Miniča atzina, ka, iespējams, varētu tikt veiktas izmaiņas jaunajos noteikumos. IIĒA pārstāvji būtu gatavi piekrist reglamentēt laiku, no cikiem skolās drīkstētu sākt tirgot bulciņas. Taču, vai un kādas varētu būt izmaiņas jaunajos noteikumos, ir atkarīgs no demisionējušās valdības zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) un veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) un viņu vadīto ministriju pārrunām.

Jau vēstīts, ka līdz ar gadumiju ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs bērniem piedāvāt arī piena produktu analogus, dažādus cukura konditorejas izstrādājumus, kā arī bezalkoholiskos dzērienus ar saldinātājiem, krāsvielām, aromatizētājiem un konservantiem.

Izglītības iestādēs nedrīkstēs izplatīt cukura un miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki un kuriem pievienotas pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, konservanti.

Tāpat izglītības iestāžu dienas, kompleksajā un izvēles pusdienu ēdienkartē, kā arī pamatdiētas ēdienkartē nedrīkstēs iekļaut bezalkoholiskos dzērienus, kuriem ir pievienots kofeīns, aminoskābes un pārtikas piedevas, kas ir saldinātāji, krāsvielas, aromatizētāji un konservanti. Šī norma attieksies arī uz ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Tomēr ierobežojums neattiecas uz šajās iestādēs pagatavotajiem kompotiem, ķīseļiem un dzērieniem, kas tiek gatavoti, atšķaidot sulu vai dabīgu sīrupu, ja tie ir saskaņoti ar kopējo ēdienkartes enerģētisko vērtību un uzturvielu normām.

Izmaiņas attiecas arī uz majonēzi, tomātu mērci un kečupu. Skolās ēdiena pagatavošanā nevarēs izmantot majonēzi, kas satur pārtikas piedevas - konservantus un krāsvielas -, kā arī tādu, kurā ir vairāk par vienu gramu sāls 100 produkta gramos.

Savukārt kečupam un tomātu mērcei ir noteikts ierobežojums, ka skolās ēdiena pagatavošanai vairs nevarēs izmantot šos produktus, ja to sastāvā ir vairāk par 15 gramiem cukura un vienu gramu sāls 100 produkta gramos. Majonēzi, tāpat kā tomātu mērci un kečupu, jau līdz šim drīkstēja izmantot tikai ēdiena pagatavošanā.

Vienlaikus visās iepriekšminētajās iestādēs dienas, kompleksajā un izvēles pusdienu ēdienkartē, kā arī pamatdiētas ēdienkartē nedrīkstēs iekļaut krējuma izstrādājumus un citus piena produktu analogus ne tikai piedevu veidā, bet arī ēdienu pagatavošanā, tostarp siera izstrādājumus, paniņas un augu tauku maisījumus.

LETA