Zemā ūdens līmeņa dēļ pasīvākas uz nārstošanu, nekā ierasts, ir lašveidīgās zivis, un tas ietekmē arī maluzvejnieku aktivitātes, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.

Būtiska zivju migrācija zemā upju ūdens līmeņa dēļ vēl tā īsti nav sākusies, un arī pēdas dabā liecinot, ka maluzvejnieki ir pasīvi un gaida lielāku migrāciju.

Pamazām sākas arī lašveidīgo zivju nārsta periods ezeros, tāpēc arī tos vides inspektori pastiprināti uzrauga. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka arī ezeros līdz 30.novembrim būs lašveidīgo zivju zvejas aizliegums.

Lašveidīgo zivju nārsta laikā Dabas aizsardzības pārvalde pastiprināti kontrolēs maluzvejniekus upēs un ezeros. Šajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: