Fotoradarus Latvijā vēlas ieviest straujāk par plānoto

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pašvaldību iesaistīšanu ceļu satiksmes uzraudzībā un tehnisko līdzekļu uzstādīšanā un atbalstīja informatīvajā ziņojumā piedāvāto iespējamās rīcības trešo variantu.

Šis variants paredz, ka pašvaldības neveic stacionāro fotoradaru iegādi, uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, bet gan aktīvāk līdzdarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) iegādāto stacionāro fotoradaru uzstādīšanā, tostarp fotoradaru vietu saraksta izveidē.

Tāpat šis variants paredz, ka IeM sadarbībā ar CSDD, ņemot vērā attiecīgo pašvaldību priekšlikumus par stacionāro fotoradaru uzstādīšanas vietām, meklē papildu iespējas nodrošināt straujāku stacionāro fotoradaru izmantošanas attīstību, nekā to paredz Ministru kabineta pieņemtie lēmumi par 100 fotoradaru darbības pakāpenisku nodrošināšanu piecu gadu periodā.

IeM sadarbībā ar CSDD arī būs jāizvērtē iespējas īstenot citus pasākumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu, piemēram, izvietojot atļauto braukšanas ātrumu fiksējošo ierīču mulāžas.

Valdība arī uzdeva IeM sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz 2016.gada vasarai sagatavot izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par CSDD līdz šim uzstādīto stacionāro fotoradaru darbības rezultātiem, nepieciešamības gadījumā sniedzot attiecīgus priekšlikumus par turpmāko tehnisko līdzekļu izmantošanu.

Jau ziņots, ka patlaban ātruma kontrolēšanai uz Latvijas ceļiem tiek izmantoti pāris Valsts policijas 2008.gadā iegādāti pārvietojamie fotoradari, policijas automašīnās ievietotās ātruma mērierīces un policijas izmantotie rokas radari. Pērn rudenī Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīkotajā konkursā par 16 Doplera principa stacionāro fotoradaru piegādi uzvarēja uzņēmums "Reck". 12.februārī sāka darboties pirmie jaunie stacionārie fotoradari, un šobrīd darba režīmā funkcionē 11 stacionārās ātruma kontroles mērierīces.

LETA