ZM varētu pieprasīt īpašu statusu kūpinātiem Latvijas produktiem

Ja tiks secināts, ka ar pašreizējiem kūpināšanas paņēmieniem nav iespējams izpildīt jaunās normas, Latvijas risinās ar EK jautājumu par atkāpes piemērošanu Latvijas kūpinātajiem pārtikas produktiem.

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ministrijas pārstāvji, ministrija ir aicinājusi Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādes asociāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un Latvijas Mājražotāju asociāciju līdz nākamās nedēļas beigām apkopot Latvijas ražotāju paškontroles analīžu datus par pārtiku piesārņojošo vielu koncentrācijas līmeņiem kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos.

ZM arī aicina ražotājus iesniegt pamatotus argumentus, kādēļ ražotāji nevarētu izpildīt pēc 2014. gada 1. septembra paredzamās jaunās normas. Ražotāju paškontroles analīžu datus un priekšlikumus vēlams elektroniski nosūtīt jebkurai no minētajām organizācijām, norāda ZM.

Ja pēc iegūto datu analīzes ZM secinās, ka pie izmantotajiem kūpināšanas tehnoloģiskajiem procesiem nav iespējams sasniegt jaunās normas, Latvijas vērsīsies EK ar lūgumu pagarināt pārejas periodu un risinās ar EK jautājumu par atkāpes piemērošanu Latvijas kūpinātajiem pārtikas produktiem.

Šā gada 1. septembrī beigsies trīs gadu pārejas periods, ko Eiropas Komisija (EK) noteica 2011. gadā, nosakot izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai. EK izmaiņas paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem mikrogramiem uz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mikrogramiem uz 12 mikrogramiem uz kilogramu.

Vienlaikus norādīts, ka gaļas un zivju kūpināšanā arī pēc šī gada 1. septembra nebūs aizliegts izmantot koksni.

LETA