Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis uzaicināts uz Saeimas Pieprasījumu komisiju sniegt informāciju par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas gaitu.

Deputāti vēlas uzzināt, kā virzās izmeklēšana un kas līdz šim ir izdarīts. "Secinājumus izdarīs tiesa, bet mēs vienkārši vēlamies, lai viss ritētu uz priekšu," skaidro Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks .

Jau ziņots, ka VP Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izņēmusi vairākus desmitus tūkstošu dokumentu un vairāk nekā 80 informācijas nesējus. Sagruvušā lielveikala teritorijas ārējā daļa ir attīrīta no būvgružiem. Policijas darbinieki turpinās apsargāt traģēdijas vietu līdz brīdim, kad notikuma vietā būs pabeigtas visas nepieciešamās procesuālās darbības un ēka nodota īpašnieka rīcībā.

Izmeklēšanas procesā ļoti svarīgi ir iekļūt šobrīd nedrošajā ēkā, lai izņemtu vēl trūkstošos lietiskos pierādījumus, kā arī veiktu eksperimentu, kas būs ekspertīzes sastāvdaļa. Lai to paveiktu, nepieciešama konstrukciju nostiprināšana, jo pašlaik atrašanās ēkā ir bīstama dzīvībai. Kad konstrukcijas būs nostiprinātas, darbu notikuma vietā varēs sākt arī būveksperti.

Kopumā policija ekspertīžu veikšanā piesaista 11 ekspertu grupas no Latvijas. Nepieciešamības gadījumā ekspertīžu veikšanas procesā tiks izmantotas ārvalstu laboratorijas un to speciālisti. Tāpat norit sadarbība ar Polijas kolēģiem pieredzes apmaiņā pēc līdzīgas traģēdijas, lai analizētu izmeklēšanas procesu, veiktās ekspertīzes un to rezultātu izmantošanu dažādās izmeklēšanas stadijās.

Kriminālprocesa gaitā izmeklēšanas grupas vadītāja pakļautībā darbojas 46 izmeklētāji, papildus tikuši piesaistīti vairāk nekā 40 policijas darbinieku atsevišķu kriminālprocesuālo darbību veikšanai - cietušo personu apzināšanai, dokumentu izpētei un procesuālai noformēšanai.

Izmeklēšanā joprojām rūpīgi tiek izskatītas versijas gan par iespējamām kļūdām ēkas projektā, gan par iespējamiem pārkāpumiem ēkas pirmās un otrās kārtas būvdarbu procesā. Tiek vērtēta arī būvdarbus uzraugošo institūciju un apsaimniekotāju amatpersonu rīcība gan saistībā ar ēkas projektu un būvniecību, gan ekspluatāciju.

Jau ziņots, ka 21.novembrī Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā, sabrūkot lielveikalam "Maxima", gāja bojā 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus savainojumus. Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju kriminālprocess sākts par pārkāpumiem celtniecībā, nevis par slepkavību, jo slepkavība ir apzinātas darbības, kas vērstas uz to, lai cilvēkam atņemtu dzīvību, bet neviens celtnieks vai projektētājs nedara savu darbu ar mērķi, lai ēka beigu beigās sagrūtu un ietu bojā cilvēki, intervijā Latvijas Radio un laikrakstam "Vesti" sacījis prokurors Arvīds Kalniņš, kurš uzrauga Zolitūdes lietas izmeklēšanu.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: