Valsts izmaksā visu kompensāciju Grinbergu lietā

«Šī lieta jau kopš tās uzsākšanas brīža ir bijusi politiski motivēta. 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros partijas „Jaunais laiks” valdes loceklis, toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzrakstīja ģenerālprokuroram iesniegumu par to, ka vienas pilsētas mērs nepakļaujas ministra politiskajām interesēm un iegribai iecelt labi atalgotā amatā Ventspils Brīvostas valdē „Jaunā laika” Ventspils nodaļas priekšsēdētāju Ojāru Grinbergu. Pēc Kariņa iesnieguma 2005.gada nogalē tika uzsākts kriminālprocess pret mani – tā sākās skandalozā Grinberga lieta.

Kriminālprocesa ierosināšanu politisku motīvu dēļ akceptēja toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, realizēja Prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, savukārt izmeklēšanu veica KNAB toreizējā biroja priekšnieka Alekseja Loskutova vadībā, kurš, zaudējot amatu KNAB, nonāca politiskās partijas „Jaunais laiks” mantinieces – „Vienotības” – rindās.

Trīs gadus tiku tiesāts un apsūdzēts sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā. Rezultātā visas trīs Latvijas Republikas tiesu instances (Kuldīgas rajona tiesa, Kurzemes apgabaltiesa un Augstākās tiesas senāts) mani atzina par nevainīgu celtajās apsūdzībās un pilnībā attaisnoja. Tai pat laikā LR Ģenerālprokuratūra kriminālprocesa virzības gaitā pat necentās atjaunot tiesiskumu, bet līdz pat pēdējai instancei uzturēja savu absurdo apsūdzību.

Līdz ar to 2008.gada septembrī iesniedzu tiesā prasību pret valsti Ģenerālprokuratūras un Finanšu ministrijas personā, prasot morālā kaitējuma kompensāciju par KNAB izmeklētāju un prokuroru nelikumīgajām darbībām.

2012.gada 06.novembrī likumīgā spēkā stājās LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2011.gada 21.jūnija spriedums Nr.PAC-0225 manā prasībā pret Latvijas Republiku par morālā kaitējuma atlīdzību t.s. Grinberga lietā, ar kuru nosprieda piedzīt no Latvijas Republikas par labu man atlīdzību kopumā 7257 Ls, tai skaitā par morālo kaitējumu, par tiesāšanās izdevumiem, samaksātajām valsts nodevām un pretapelācijas sūdzības iesniegšanu.

2012.gada nogalē Finanšu ministrija lūdza LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai sprieduma izpildi atlikt līdz 2013.gada 1.janvārim sakarā ar to, ka Tieslietu ministrijai (iestāde, kas veic zaudējumu atlīdzību izmaksu) šādiem mērķiem piešķirtie līdzekļi 2012.gadā bija jau izlietoti.

Atklāts kļūst jautājums: vai politiskās lietas rosinātāji un tās bezierunu izpildītāji segs valstij radītos zaudējumus no saviem personīgajiem līdzekļiem?» par kompensācijas saņemšu un tiesvedību šajā lietā izteicās Lembergs.