Labvēlīgs laiks bakteriālās iedegas izplatībai

Šo slimību izraisa baktērija Erwinia amylovora, kas viegli izplatās ar kukaiņu, putnu, vēja un citu pārnesēju palīdzību. Inficēti var būt arī saimniekaugu ziedputekšņi, tādēļ īpaši viegli baktērija izplatās ziedēšanas laikā – ar apputeksnētāju kukaiņu palīdzību.

Lieli izplatīšanās draudi ir arī siltā un mitrā laikā, kad baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Par laimi, mūspusē pēdējo trīs gadu laikā bakteriālā iedega nav konstatēta, tomēr, kā norāda Valsts augu aizsardzības dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Olita Vigule līdz augustam jābūt vērīgiem: «Tas svarīgi arī tāpēc, ka šo slimību viegli var sajaukt ar citām, tādēļ paraugi jāanalizē laboratorijā, lai saimnieks, nezinot, kas tā par slimību, neizzāģē pusi dārza.»

Bakteriālās iedegas raksturīgākās pazīmes: ziedi novīst, nomelnē, bet parasti nenokrīt un paliek pie auga, nobrūnē arī pumpuri un jaunie dzinumi, lapu kāti un dzīslojums. Slimība sākas no ziediem, pāriet uz lielākajiem zariem un izplatās galvenajā stumbrā. Bojāto augļukoku miza vēlāk vietumis uzpūšas un plaisā, zem tikko bojātas mizas koksne ir brūngansarkana.

Pamanot aizdomīgus simptomus uz bakteriālās iedegas saimniekaugiem (ābelēm, bumbieriem, krūmcidonijām, vilkābelēm, pīlādžiem, korintēm, klintenēm, cidonijām, pirakantām, mespiliem, stranvēzijām, eriobotrijām), jāinformē Valsts augu aizsardzības inspektori, kas palīdzēs noteikt, kāda slimība ieviesusies dārzā.