Gatavo pētījumu par Usmas ezeru

"Mani vienmēr saistījusi vide un esmu gribējusi darboties dabā, nevis visu laiku pavadīt birojā pie datora. Arī bakalaura darbā meklēju risinājumus, ko darīt, lai samazinātu ūdens līmeņa paaugstināšanos Usmas ezerā. Šāda problēma ir aktuāla kopš 1927. gada, turklāt, veicot ūdens līmeņa mērījumus, līkne visu laiku iet uz augšu," stāsta Kristīne.

Viņa izpētījusi, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās Usmas ezerā negatīvi ietekmē tūrisma attīstību, jo ūdens noskalo smilšainās pludmales un izposta ezera krastā iekārtotās atpūtas vietas. Otrs aspekts – ūdens līmeņa svārstības maina Moricsalas dabas rezervāta sugu daudzveidību, un pastāv iespēja, ka sala ar laiku var sadalīties divās daļās. Lielajai Usmas ezera baseina teritorijai ir tikai viena izteka – Engures upe, kas nespēj aizvadīt lieko ūdeni. Visticamāk, ūdens noteci kavē Engures upē pirms 13 gadiem uzbūvētā mazā hidroelektrostacija – vienīgā Ventspils novadā.

"Vienmēr, kad ar pasniedzēju, savu diplomdarba vadītāju Ingu Grīnfeldi aizbraucam līdz hidroelektrostacijai, redzam, ka tur tiek turēts pārāk augsts ūdens līmenis. Secinājām, ka līmenis ir augsts arī tādēļ, ka upē joprojām atrodas sešdesmito gadu beigās uzstādītā zušu ķeršanas iekārta jeb tacis, kas aizsprosto visu upi. Un vēl viens iemesls, kādēļ ūdens no Usmas ezera aizplūst pārāk lēni, ir Engures upē vairākās vietās, arī pie HES, izveidojies aizaugums; dažviet upē pat redzamas pārpurvotas vietas ar ūdenī sakritušiem kokiem."

Kristīne ir izstrādājusi jauna zušu tača projektu, iesakot laikā, kad zivis nenārsto, izcelt no Engures upes blīvi saliktos režģus. Gatavojot publikāciju starptautiskajam hidroloģijas zinātņu žurnālam, vides inženiere norādījusi savus ieteikumus, kā samazināt ūdens līmeņa celšanos Usmas ezerā. Kristīne piebilst, ka Latvijas pārstāvji reti publicējas līdzīgos izdevumos, tāpēc tas ir pagodinājums.