Pārdomās par pasākumiem teātra namā «Jūras vārti» dalās Ilze Ēdole.

«Jūras vārti ir vieta, kurā esmu izaugusi – savulaik kā bērns pašdarbnieks – , un gan toreiz, gan tagad esmu teātru, baleta, koncertu apmeklētāja.

Kāpēc nāku un ir svarīgi te būt? Tas, ko cilvēks skata ar acīm, atstāj iespaidu uz sirdi. Tas, ko cilvēks klausās ar ausīm, atstāj nospiedumus dvēselē. Un Jūras vārtos var noķert patīkamus un bagātinošus mirkļus.

Mana nepārspējamā favorīte ir mūzika. Reizēm pat šķiet, ka tā ir reāli eksistējoša tīkama matērija, kas aizpilda radušos tukšumu, iedod spēku, bet arī vizuālā māksla, deja un teātris netiek atbīdīti otrajā plānā.

Gadās, ka pašdarbības kolektīvs sniedz ne mazāku gandarījumu kā pasaules mēroga zvaigznes, gadās, ka viena cilvēka priekšnesums ir tikpat spēcīgs kā liela kolektīva sniegums. Ir bijis, ka, vērojot priekšnesumus, no aizkustinājuma asaras rit pār vaigiem.

Nesenā pagātnē īpaši uzrunāja gleznotāja Alekseja Naumova ziemas Venēcija, vienmēr tīkami ir lieliskie kamerkora Ventspils projekti, arī Liepājas simfoniskā orķestra viesošanās.

Ļoti sapurināja Valmieras Drāmas teātra izrāde Karalis Līrs nabagmājā. Toreiz patiesi kamols bija kaklā, aizdomājos par to, ka cilvēkam, kļūstot vecam, sapņi un ilgas nebeidzas un nenomirst, tikai... pats cilvēks nevienam nav vajadzīgs.

Un filozofiskās domas ir vēl viens sirdsāķītis, kura dēļ ceļos un eju uz teātra namu arī rudenī un ziemā, kad tīri instinktīvi reizēm gribas palīkt mājās. No septembra repertuāra ļoti ilgi un pacietīgi tiek gaidīts Ziedonis un Visums, bet tas, ko iesaku organizēt, ir nepārspējamā Slovēnijas kora Perpetuum Jazzile koncerts.

Lai radošais spēks, veselība, veiksme un prieks mums visiem!»

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: