Aicina uz Vēstures otrdiena pilī

Ja pēc 1. pasaules kara lielas ļaužu daļas dzīves moto bija: Dzīvo, kamēr dzīvs!, un izklaides dzīve bija visai jaudīga, tad pēc 2. pasaules kara dzīvi un Latvijā palikušie juta nemitīgu baiļu ēnu.

Tomēr dzīve turpinājās, tāpat kā allaž latviešiem piemītošā vēlme muzicēt, spēlēt teātri u.tml., ko padomju laikos sauc par pašdarbību. Viens no ievērojamākiem Ventspils pašdarbnieku sasniegumiem bija Ventspils strādnieku kluba ( tag. Kultūras centrs ) dziesmu un deju ansambļa piedalīšanās 6. Vispasaules Jaunatnes un studentu festivālā Maskavā 1957. gadā ar programmu “Līvu zeme – dzintarzeme” . Un svarīgāks par šo kolektīva novērtējumu ir tas, ka, gatavojot programmu, kolektīvs apzināja, pētīja un fiksēja lībiešu kultūras mantojumu.

Strādnieku klubā vienmēr darbojies estrādes orķestris, tādi tajos laikos bija arī citos kultūras namos – Ostas, Dzelzceļnieku, Zivju konservu kombināta klubā. Tie galvenokārt spēlēja deju vakaros. Augstu Latvijā, vēlāk arī Baltijā tika vērtēts Ventspils bigbends, kas darbojās Ostas kultūras namā.

1960. gadi ir restorānu mūzikas sākums. Tos uzraudzīja, vērtēja un piešķīra kategoriju tarifikācijas komisija. Tā arī raudzījās, lai repertuārā 70 % būtu padomju autoru dziesmas. Droši vien skatēs tā arī bija, padomju autori bija arī latviešu komponisti, un daudzas viņu dziesmas zinām arī šodien. Tomēr restorānos, kam bija jāpelna, pārsvarā skanēja ārzemju estrādes mūzika, un Ventspilī – vienmēr pati jaunākā, jo no jūrniekiem varēja dabūt plates. Tā bija augstas klases mūzika arī tāpēc, ka restorānu orķestros spēlēja profesionāli muzikanti.

Ieeja bez maksas.