Brīvdabas muzejā svinēs Masļeņicu

Pasākumā paredzēta programma visai ģimenei ar tradicionālām aktivitātēm:
- pankūku cepšana un citi tradicionāli Masļenicas gardumi;
- tautas rotaļas, spēles bērniem un pieaugušajiem;
- dzīvā mūzika, dziesmas un dejas;
- vietējo kolektīvu un solistu uzstāšanās;
- īpašais viesis – dziedātājs Pāvels Trofimiks;
- izjādes ar JSK “Demora” zirgiem;
- tradicionāla Masļeņicas tēla sadedzināšana – ziemas pavadīšanas rituāls;
- svētku tirdziņš.

Īpašs piedāvājums radošajiem apmeklētājiem – kopā ar Rīgas dizaineri Innu Cimoško būs iespēja izgatavot savu talismanu un aizsargamuletu –  lelli Motanku, kas simbolizē labklājību un aizsardzību.

Masļeņica ir sens slāvu tautu tradīcijās balstīts svētku cikls, kas saistīts ar gadalaiku maiņu, dabas atmodu un ziemas pavadīšanu. Masļeņicas pirmsākumi meklējami vēl pirms kristietības. Apaļā pankūka simbolizēja saulīti, kuras ceļš kļuva aizvien garāks. Tiem, kuri dzīvoja XIV gadsimtā, jaunais gads, starp citu, sākās tieši martā. Sekojot senajam ticējumam - kā sagaidīsi jauno gadu, tā tas arī būs jādzīvo -, saimnieces neskopojās ne ar ēdamo, ne ar dzeramo. Salmu lelli dedzināja, lai tuvinātu pavasara atnākšanu, un, lai gads būtu ražīgs, pelnus kaisīja uz laukiem. Cilvēki viens otram lūdza piedošanu, lai jau rītā sāktu gavēni - fizisko un arī garīgo. Tikai pēc pareizticības ieviešanas šie svētki tika pakārtoti lielā gavēņa laikam, mūsdienās to svin pēdējā nedēļā pirms Lielā gavēņa.

Arī šo laiku svētkos tiek saglabātas tautas tradīcijas, galvenā no kurām ir pankūku cepšana, ciemos iešana un līksmošanās. Svētku galvenais cienasts ir pankūkas. Tās tiek ceptas un ēstas lielos daudzumos, bet svētku kulminācija ir Masļeņicas lelles sadedzināšana. No salmiem un lupatām tika izgatavots simbolisks Ziemas izbāzenis, ietērpts sieviešu drēbēs un nosaukts par Masļeņicu.