Imanta Kalniņa dziesmuspēle No saldenās pudeles

Pastāstiet par savu lomu uzvedumā!

– Manuprāt, man ir viena no foršākajām lomām. Galvenā loma ir Marijas loma, bet Auce ir viņas kalpone un reizē arī draudzene. Auce ir tāda raksturloma, kurā var ļoti interesanti izpausties gan vokāli, gan arī aktiermeistarībā.

Kāds jums šķiet dziesmuspēles stāsts?

– Man šķiet, ka stāsts ir diezgan aktuāls arī mūsdienās, diezgan latvisks. Es ieteiktu izrādi apmeklēt arī jauniešiem, jo varbūt ir priekšstats, ka tas ir kaut kas garlaicīgs vai nav domāts jaunatnei, bet, pateicoties Margo Zālītes režijai, tas ir ļoti interesants un košs uzvedums un nedaudz sasaistīts arī ar mūsdienu tematiku – gan tērpos, gan pašā stāstā.

Kā ir dziedāt Imanta Kalniņa mūziku?

– Imanta Kalniņa mūzika, īpaši tā, kas ir starp rokmūziku un klasisko mūziku, cik esmu dzirdējusi no citiem dziedātājiem, ir viena no sarežģītākajām partijām. Tā prasa diezgan nopietnu vokālo sagatavotību. Tas ir Imanta Kalniņa īpašais rokraksts, kas man ir sirdij ļoti tuvs.

Kā vērtējat uzveduma muzikālā vadītāja un diriģenta Aigara Meri darbu?

– Man šķiet, ka bez Aigara Meri nekas nenotiktu. Manuprāt, viņš ir iemīlējis starpžanru un mēģina to popularizēt uz Latvijas skatuvēm. Starpžanrs nozīmē, ka tā nav tikai opera vai simfonija, bet tā var būt operete, tas var būt mūzikls. Un Aigars to veido, manuprāt, ļoti veiksmīgi. Tādā veidā viņš uzrunā dažādas paaudzes, kas šobrīd ir ļoti būtiski.

Šogad Lielajā mūzikas balvā tieši par sniegumu šajā uzvedumā bijāt nominēta kā Gada jaunais mākslinieks. Ko jums nozīmē šī nominācija?

– Man šī nominācija nozīmē ļoti daudz, jo tas pierāda, ka tiku pamanīta – tieši ar savu personību. Pirms tam studēju muzikālo teātri Anglijā, un, kad atgriezies Latvijā, parasti ir ļoti grūti uzsākt kaut ko tādu jaunu, nebijušu un pierādīt sevi skatītājiem. Man ir prieks, ka tas ir novērtēts kā gana profesionāls darbs uz skatuves.