Eksāmenu rezultāti pamatizglītībā saglabājas iepriekšējā līmenī, vidējā izglītībā – uzlabojas

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone uzsvēra: “Centralizētie eksāmeni kā mērījums nodrošina vienotus, objektīvus kritērijus un salīdzināmus datus par izglītības kvalitāti. Šis vērtējums ir svarīgs, jo kalpo kā galvenais un taisnīgākais instruments skolēnu atlasei un uzņemšanai nākamajos izglītības posmos – gan mācībām vidusskolā, gan studijām augstskolā. Taču vienlaikus eksāmens nedrīkst arī būt sods par nepilnībām mācību procesā, ko nereti ietekmē no skolēna neatkarīgi apstākļi. Mums ir jāparedz otrā iespēja tiem, kuri vēlas savu sniegumu uzlabot un virzīties tālāk savā izglītošanās ceļā, kā arī iespējas tiem jauniešiem, kuri var sevi labāk pierādīt praktiski, piemēram, arodizglītībā.”

2025./2026. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, pamatizglītībā vidējie rezultāti saglabājušies līdzīgā līmenī, savukārt vidējā izglītībā uzlabojies latviešu valodas un angļu valodas optimālā līmeņa centralizēto eksāmenu vidējais rezultāts, kā arī vairāku augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu rezultāti. “Eksāmenu rezultāti sniedz arī vērtīgus datus skolu darba un mācību metodikas izvērtēšanai, kas ļaus mums mērķtiecīgi pilnveidot izglītības kvalitāti. Vienlaikus ir skaidrs, ka pašreizējais eksaminācijas process ir kļuvis smagnējs un administratīvi sarežģīts. Lai sistēmu padarītu efektīvāku un mūsdienīgāku, esam rosinājuši plašu ekspertu diskusiju ar mērķi jau no 2028. gada ieviest jaunu, optimizētu eksaminācijas modeli gan 9., gan 12. klasēm,” skaidro izglītības un zinātnes ministre.

2026. gadā pamatizglītībā bija jākārto monitoringa darbs svešvalodā un centralizētie eksāmeni matemātikā un latviešu valodā. Savukārt vidējās izglītības atestāta ieguvei vismaz optimālajā līmenī jābūt nokārtotiem centralizētajam eksāmenam matemātikā, latviešu valodā, svešvalodā, kā arī kādā no dabaszinātņu jomas centralizētajiem eksāmeniem (fizika vai ķīmija vai bioloģija vismaz optimālajā līmenī vai dabaszinības vispārīgajā līmenī), ja iepriekšējos gados skolēns nav piedalījies dabaszinātņu jomas mācību priekšmetu monitoringa darbos. Tāpat vidējās izglītības ieguvei 2026. gadā viens centralizētais eksāmens bija jākārto augstākajā līmenī.

16 centralizētajos eksāmenos pamatizglītībā un vidējā izglītībā vidējais rezultāts pārsniedz 50 %, un no kopumā 24 eksāmena tikai vienā tas ir zemāks par 40 %.

Pamatizglītībā latviešu valodas centralizētā eksāmena vidējais rezultāts ir 56,2 % (2025. gadā – 58,5 %), savukārt matemātikā tas ir nedaudz uzlabojies, sasniedzot 54,8 % (2025. gadā – 53,8 %).

Vidējās izglītības optimālā līmeņa centralizētajos eksāmenos uzlabojies latviešu valodas vidējais rezultāts – 58,9 % (2025. gadā – 55,9 %), kā arī angļu valodas vidējais rezultāts – 67,3 % (2025. gadā – 60,7 %). Matemātikas optimālā līmeņa centralizētā eksāmena vidējais rezultāts saglabājies līdzīgā līmenī – 42,4 % (2025. gadā – 43,7 %).

Pozitīvas izmaiņas vērojamas arī vairākos augstākā līmeņa centralizētajos eksāmenos. Programmēšanas eksāmena vidējais rezultāts pieaudzis līdz 57,6 % (2025. gadā – 51 %), fizikas – līdz 58,5 % (2025. gadā – 45 %), bet angļu valodas – līdz 68,5 % (2025. gadā – 62 %). Pārējos augstākā līmeņa eksāmenos vidējie rezultāti būtiski nav mainījušies. Zemākais vidējais rezultāts arī šogad ir augstākā līmeņa ģeogrāfijas eksāmenā – 31 % (2025. gadā – 34 %) .

2026. gadā pirmo reizi vidējās izglītības ieguvei obligāti bija jākārto kāds no optimālā līmeņa dabaszinātņu jomas centralizētajiem eksāmeniem (ja iepriekšējos gados skolēns nebija piedalījies monitoringa darbā). No dabaszinātņu jomas eksāmeniem augstākais vidējais rezultāts sasniegts ķīmijā (53,2%). Fizikas un bioloģijas eksāmenos vidējais rezultāts ir 46,5 %, bet dabaszinību vispārīgā līmeņa eksāmenā – 46 %.

Šajā mācību gadā pamatizglītības centralizētajos eksāmenos minimālais sasniedzamais vērtējuma slieksnis tika paaugstināts no 10 % līdz 15 %, savukārt vidējā izglītībā tas saglabājās nemainīgs – 20 %. Līdz ar to pamatizglītībā pieaudzis to skolēnu skaits, kuri kādā no centralizētajiem eksāmeniem nesasniedza minimālo vērtējuma slieksni. Kopumā tie ir 818 skolēni. Šis pieaugums ir skaidrojams ar augstāku minimālā vērtējuma prasību, nevis būtiskām izmaiņām eksāmenu vidējos rezultātos.

Vidējā izglītībā, tāpat kā iepriekšējā gadā, visvairāk skolēnu minimālo vērtējuma slieksni nesasniedza optimālā līmeņa matemātikas centralizētajā eksāmenā – 2591 (2025. gadā – 2812). No tiem 332 ir vispārizglītojošās vidusskolas un ģimnāziju 12. klašu skolēni, bet 660 – neklātienes vidusskolu skolēni. Pārējie ir 11. klases skolēni un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi.

2025./2026. mācību gadā kopumā pamatizglītībā tika saņemti un novērtēti 47 647 centralizēto eksāmenu un monitoringa darbi, savukārt vidējā izglītībā – 74 646 centralizēto eksāmenu darbi.

Pamatizglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti tika izsniegti 26. jūnijā, bet vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sertifikāti – 3. jūlijā.