Vecāku forumā apspriež aktuālo

Forumā piedalījās un sapulcējušos vecākus uzrunāja Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, kurš ieskicēja izaicinājumus, ar kuriem pašvaldība patlaban saskaras. Bērnu skaits samazinās visā Latvijā, un Ventspilī situāciju vēl pasliktina tas, ka pēdējos gados ievērojami samazinājies darba vietu skaits ostā. Sagaidāms, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem no nākamā mācību gada skolās katrā trīs klašu grupā (1.–3. klase, 4.–6. klase, 7.–9. klase, 10.–12. klase) būs jābūt kopā 120 bērniem. Ja pašvaldība valsts izvirzītos nosacījumus neizpildīs, sekos finansiālas sankcijas.

Tā kā ir skaidrs, ka Ventspils 2. pamatskola šos nosacījumu nevarēs izpildīt, to plānots apvienot ar Ventspils 2. vidusskolu, nākamajā mācību gadā turpinot strādāt divās adresēs. Par pārmaiņām jau aizvadītas sarežģītas tikšanās skolās, bet gala lēmumu dome vēl nav pieņēmusi. «Mēs vēlamies visu laiku būt dialogā ar vecākiem, lai šīs pārmaiņas, ja tādas būs jāizdara, būtu abpusēji saskaņotas un, cik nu tas iespējams šajos apstākļos, vismazāk sāpīgas,» sacīja domes priekšsēdētājs.

Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska uzsvēra, ka ļoti cer, ka pēc pašreizējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kādu laiku vairs izmaiņas nebūs jāveic. «Pārmaiņas un izglītības kvalitāte ir mūsu kopējā rūpe. Ģimene, skola un pašvaldība – šis trīsstūris ir ļoti svarīgs,» sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja. «Ļoti svarīgi ir tas, ko jūs darāt mājās, ka jūs interesējaties par to, kā jūsu bērnam vai jaunietim veicas mācībās, ka jūs sadarbojaties ar pedagogiem un piedalāties skolas dzīvē. Mēs kopā veidojam jauno paaudzi, mēs kopā veidojam Latviju.»

Ja pirmajā Ventspils vecāku forumā pirms gada vecāki vairāk klausījās dažādus runātājus, tad šoreiz jārunā bija pašiem, turklāt regulāri mainot sarunas biedrus, pārsēžoties pie citiem galdiņiem. Tādējādi vecāki ieguva iespēju aprunāties ar cilvēkiem, kuru bērni mācās citās skolās vai pirmsskolas izglītības iestādēs.

Bažas un ieguvumi

Pirmajā diskusijas daļā tika apspriests ilgtspējīgs izglītības iestāžu tīkls, iezīmējot vecāku bažas un identificētos riskus, ieguvumus no tā, ka skolu tīklu modernizēs, un rīcības virzienus drošam pārmaiņu procesam.

Diskusijās tika secināts, ka vislielākās bažas rada pati vides maiņa un bērna iekļaušanās jaunā kolektīvā. Vecākus uztrauc drošības sajūtas un savas uzticības personas – pedagoga, klases audzinātāja – zaudēšana, kā arī neziņa par jaunajiem skolotājiem un adaptācijas procesu. Tāpat vecāki raizējas par to, kā tiks galā ar praktiskām lietām, kas saistītas ar attālumu no mājām līdz skolai un loģistiku. Vecāku bažas pastiprina tas, ka pirms pārmaiņu ieviešanas trūka informācijas un sarunu.

No modernizēta skolu tīkla vecāki sagaida tādus ieguvumus kā savlaicīgu problēmu, tostarp vardarbības un bulinga, identificēšanu un novēršanu. Tāpat tiek sagaidīta paaugstināta kvalitāte, individuāla pieeja izaugsmei un profesionāla komunikācija ar vecākiem, draudzīga un droša vide, kurā var attīstīt talantus un nostiprināt zināšanas, un drošība bērniem un vecākiem, precīzi zinot, pie kā vērsties pēc palīdzības. Kā praktisku vides uzlabojumu vecāki izcēla nepieciešamību pēc normālas ventilācijas sistēmas.

Lai pārmaiņu process būtu drošs, pēc vecāku domām, nepieciešama savlaicīga, atklāta un savstarpēja komunikācija ar vecākiem, piedāvājot vienotu, skaidrojošu informāciju visām pusēm. Tāpat jānodrošina atklātas diskusijas par labākajiem risinājumiem un jāveido droša platforma bažu pārrunāšanai bez bailēm izteikties. Adaptācijas veicināšanai jāorganizē iekšējie saliedēšanas pasākumi, kā arī klašu pasākumi, iesaistot vecākus. Jāparedz arī papildu finansējums atbalsta personāla likmēm: psihologiem, pedagogu palīgiem.

Kas veido kvalitatīvu izglītību?

Otrajā diskusijas daļā foruma dalībnieki apsprieda kvalitatīvas izglītības dzinējspēkus. Domājot par to, kādas atbalsta formas bērniem šobrīd pietrūkst, vecāki nosauca emocionālo atbalstu, tostarp apzinātības nodarbības un adaptācijas programmas bērniem, kuri maina vidi, un garāku adaptācijas periodu pirmsskolās, piedaloties arī vecākiem. Vecāki norādīja arī uz karjeras izglītību, rosinot veidot integrētus skolas projektus, biežāk apmeklēt uzņēmumus un uzklausīt vecāku un skolu absolventu stāstījumu par savām profesijām.

Būtisks vecākiem šķiet arī akadēmiskais atbalsts un slodze. Pēc foruma dalībnieku domām, svarīgi ir izveidot vienotu izpratni starp skolām par darba apjomu (mājasdarbi, projekti) bērnam un piesaistīt skolotāju palīgus, arī sākot no 4. klases. Tāpat ir jāļauj bērniem kļūdīties un kļūdas labot.

Apspriežot idejas vecāku un skolotāju sadarbības uzlabošanai, iezīmējās, ka būtiskākais instruments uzticības veidošanai ir individuālas sarunas starp vecākiem un skolotāju. Svarīga ir cieņpilna attieksme vienam pret otru, savstarpējas sarunas un konstruktīva komunikācija. Tāpat būtiski ir kopīgi pasākumi, kuros piedalās visi iesaistītie.

Domājot par to, ko skolas padome reāli var darīt vides uzlabošanai, tika secināts, ka skolu padomēm ir jāuzņemas komunikācijas veicinātāja jeb tilta loma starp vecākiem un skolu. Efektīvs instruments varētu būt ideju lapas izveide – tā būtu vienota platforma, kurā vecāki iesūta padomei jautājumus. Padomei pašai būtu jārīko pasākumi, tostarp vecāku tīklošanās. Svarīga iespēja ir biedrību veidošana, lai piesaistītu finansējumu projektu īstenošanai.

Padome – vecāku brīvprātīgais ieguldījums

Ventspils 4. vidusskolas padomes priekšsēdētāja, piecu bērnu mamma Baiba Kursīte-Lāce ir viena no pieredzes bagātākajām skolu padomju dalībniecēm. Skolas padomē viņa darbojas kopš brīža, kad skolu sāka apmeklēt vecākā meita, kura šobrīd jau ir studente. Vecāku forumā viņa piedalījās pirmoreiz, atzīstot, ka foruma patīkamākā daļa ir iespēja ar citu skolu vecākiem apmainīties pieredzē, jo ikdienā šāda iespēja rodas ārkārtīgi reti. «Šī ir tā unikālā iespēja runāt un izteikt savas domas,» sacīja Baiba Kursīte-Lāce. Viņasprāt, foruma diskusijās apspriestās tēmas ir ļoti aktuālas, taču ir vēl daudz aktuālu jautājumu, pie kuriem arī vajadzētu strādāt, piemēram, par mācību materiāliem, teritoriju labiekārtošanu, telpu remontiem un daudziem citiem aspektiem.

Baiba Kursīte-Lāce būtu gatava darboties arī komisijās vai darba grupās, kurās strādātu pie aktuāliem izglītības jautājumiem. «Šie ir vecāki, kas pārsvarā visi darbojas izglītības iestāžu padomēs. Tie ir vecāki, kuri redz jēgu brīvprātīgo darbam savas skolas labā, jo tas ir zināmā mērā mūsu brīvprātīgais ieguldījums. Ja jau mēs te esam, tātad mums rūp, un es domāju, ja mūs uzrunātu darboties plašāk un tam būtu pienesums, nevis vienkārši tāda informācijas apmaiņa, ikviens no šiem vecākiem iesaistītos,» sacīja 4. vidusskolas padomes priekšsēdētāja. Viņa cer, ka vecāku forumā izteiktie priekšlikumi, piemēram, par lielāku atbalsta personālu skolā, mācību materiāliem un citām tēmām, nepaliks uz papīra, bet tiks ņemti vērā un ieviesti dzīvē.

Arī Dace Frīdenberga-Samete, kura forumā kā vienīgā pārstāvēja Ventspils 2. pamatskolas vecākus, Ventspils vecāku forumā piedalījās pirmo reizi. Viņa uzskata, ka forumā apspriestie jautājumi ir ļoti aktuāli gan kā mammai, gan kā skolotājai, jo īpaši pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par Skola 2030 krahu. Diskusijām atvēlētais laiks paskrējis ļoti ātri, un dažkārt sarunas palikušas pusvārdā brīdī, kad bijis vēl ļoti daudz sakāmā.