Finanšu tirgos ir vērojamas svārstības, un investori arvien biežāk meklē drošākus risinājumus, kur saglabāt kapitālu un vienlaikus saņemt stabilu ienākumu. Fiksētā ienākuma instrumenti, piemēram, obligācijas, tradicionāli tiek uzskatīti par mazāk riskantākām nekā akcijas, jo tās nodrošina noteiktus procentu maksājumus un kapitāla atgūšanu.
Taču daudzi investori šobrīd vairs neiegulda atsevišķās obligācijās, izvēloties profesionāli pārvaldītus obligāciju fondus, jo tie sniedz efektīvāku aizsardzību pret konkrētiem riskiem.
Dažādos portfeļos obligācijas palīdz mazināt akciju tirgus svārstību ietekmi un nodrošina prognozējamu naudas plūsmu. Latvijā investīciju eksperti novēro, ka aizvien vairāk privāto uzkrājumu īpašnieki izvēlas fondus, piemēram, Signet Bond Fund, jo tie piedāvā plašu dažādu emitentu profilu un nodrošina aktīvu pārvaldnieku zināšanas.
Ikviens, kurš šobrīd plāno ieguldīt, saskaras ar jautājumu – vai turēt atsevišķas obligācijas līdz termiņa beigām vai deleģēt līdzekļu pārvaldību profesionāļiem obligāciju fondos? Tālāk aplūkosim galvenos faktorus, kas liek domāt, ka obligāciju fondi mūsdienu tirgū ir drošāka un efektīvāka izvēle.
Lai saprastu, kāpēc obligāciju fondi tiek uzskatīti par drošākiem, jāaplūko to struktūra. Fonds ir kolektīvas ieguldīšanas instruments, kurā tiek apvienoti daudzu investoru līdzekļi un par tiem iegādāti desmitiem, vai atsevišķu fondu gadījumā simtiem vai pat tūkstošiem obligāciju. Šāda diversifikācija ir viens no drošības stūrakmeņiem.
Otrs būtisks aspekts ir profesionālā pārvaldība, jo fondu portfeļus veido un uzrauga speciālisti, kuri izmanto kredītriska analīzi un vēro notikumus tirgū, lai izvēlētos atbilstošākos vērtspapīrus. Individuālam investoram šādu analīzi veikt ir sarežģīti un laikietilpīgi.
Vēl viena priekšrocība ir zemākas darījumu izmaksas, jo lielie fondi iegādājas obligācijas vairumtirdzniecības apjomos, un nodrošina zemākas darījumu izmaksas, kas ilgtermiņā būtiski ietekmē neto atdevi.
Lai sasniegtu pienācīgu diversifikācijas līmeni ar atsevišķām obligācijām, nepieciešams liels kapitāls, un investoriem vajadzētu turēt vismaz 10 līdz 20 dažādu emitentu obligācijas, lai samazinātu kredītrisku, taču fonds ļauj ieguldīt nelielas summas un tomēr gūt labumu no plaša obligāciju portfeļa.
Lai vērtētu obligāciju fondus, jāņem vērā arī makroekonomiskie apstākļi, jo pēdējos gados obligāciju tirgu sašūpoja un virzību noteica centrālo banku cīņa ar inflāciju un pēc tam ekonomikas bremzēšanās.
Būtiski ir arī ņemt vērā, ka obligāciju fondi piedāvā zemu un vidēju risku, pateicoties diversifikācijai un stabilam ienākumam. Taču to cenas svārstās, un ienesīgums parasti ir zemāks nekā akciju fondos. Šī iemesla dēļ konservatīvi investori izmanto obligāciju fondus kā portfeļa stabilizatoru.
Svarīgi atcerēties, ka obligāciju fondi ir jutīgi pret procentu likmju izmaiņām, jo pieaugot likmēm, fondu ieguldījumu tirgus vērtība samazinās. Savukārt, ja likmes krīt, esošajām obligācijām cena pieaug, un fondi gūst kapitāla pieaugumu.
Obligāciju fondi piedāvā unikālu kombināciju, un to pozitīvās un negatīvās puses jāvērtē kopumā:
Lēmums izvēlēties fondu vai individuālas obligācijas galu galā atkarīgs no investora finanšu mērķiem, riska tolerances un investēšanas termiņa.
Ilgtermiņā atšķirības starp fondiem un individuālām obligācijām ar līdzīgu termiņu un kredītkvalitāti ir minimālas, jo lielāko daļu obligāciju atdeves veido procentu maksājumi, nevis cenu izmaiņas. Tas nozīmē, ka izvēle starp fondu un individuālu obligāciju bieži vien ir jautājums par efektivitāti un izmaksām, nevis par ienesīguma potenciālu.
