Lembergs rosina izsolē pārdot Polockas-Ventspils naftas cauruļvadā esošo bufernaftu

Lembergs prognozē, ka, ņemot vērā pašreizējās naftas cenas pasaules tirgū, Latvija varētu iegūt ap 70 miljoniem latu, ko tā varētu izmantot dažādu Eiropas projektu līdzfinansēšanai gan izglītībā, gan kultūrā, gan citās nozarēs.

Cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans", protams, mēģinās pierādīt, ka maģistrālajos naftas cauruļvados Polocka-Ventspils un Polocka-Mažeiķi, kas atrodas Latvijas teritorijā, esošā tehnoloģiskā nafta ir "LatRosTrans" īpašums, taču, pēc Lemberga teiktā, šī nafta ir Latvijas valsts īpašums.

"Ventspils naftas" valsts kapitāla daļu privatizācijas pamatnoteikumos naftas cauruļvadā izmantotā bufernafta nav minēta kā privatizācijas objekts, jau iepriekš pārliecinājās biznesa portāls "Nozare.lv", izpētot Ventspils uzņēmuma privatizācijas dokumentu paketi.

90.gadu sākumā par cauruļvadu piederību izvērtās strīds starp Latviju un Krieviju, taču tika panākta vienošanās, ka divi naftas vadi uz Mažeiķiem un uz Ventspili ir Latvijas Republikas īpašums, un dīzeļcauruļvads ir Krievijas īpašums. Uz šīs vienošanās pamata tika izveidots kopuzņēmums "LatRosTrans". Arī proporcija tāpēc izveidojās - 66% Latvijai, 34% - Krievijai.

Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumam, viss PSRS īpašums Latvijas teritorijā kļuva par Latvijas Republikas īpašumu, līdz ar to arī nafta, kas atrodas cauruļvadā, kļuva par Latvijas valsts īpašumu.

Ventspils mērs norāda, ka cauruļvadā esošos naftu var nopirkt arī paši tā īpašnieki - "Ventspils nafta" un kompānijas Maskavas līdzīpašnieks "Transņefteprodukt" ("Transņeftj" meitasuzņēmums), "ja viņi to vēlas".

Lembergs uzskata, ka pēc naftas izsūknēšanas cauruļvadu var piepildīt ar kaut ko citu, piemēram, gāzi.

Ar šo priekšlikumu Ventspils mērs nolēmis šodien vērsties pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un pārrunāt to sadarbības padomē.

LETA