Locis maratona distancē

Skriešana palīdz locim uzturēt sevi labā fiziskajā formā. Taču loča darbs prasa ne tikai veiklību un fizisko sagatavotību, bet arī aukstasinību un labu reakciju. Sporta nodarbības attīsta arī šīs īpašības, saka Valērijs un piebilst, ka tas viss ir nepieciešams katram, kas saistīts ar darbu transporta nozarē. Savu jūrnieka karjeru viņš sāka ar dienestu jūras kara flotē. Dienesta laikā Valerijs iemīlēja jūru un pēc demobilizācijas sāka strādāt Rīgas Transporta flotē – galvenokārt un peldošajiem refrižeratoriem. Reisi bija ilgi, bet krastā jūrnieku gaidīja ģimene.

Vienreiz Valerijs kopā ar kuģa komandu vienā reisā apceļoja apkārt visai zemeslodei. Šis reiss ilga veselu gadu, un pēc atgriešanās mājās jūrnieks aizdomājās par darbu uz sauszemes. 1997. gadā viņš iestājās darbā Kuģu satiksmes dienestā Ventspils brīvostā, bet nākamajā gadā sāka strādāt par loci. Stažēšanās laikā Valerijs mācījās un apguva profesionālo meistarību pie daudziem ločiem, pārliecinoties par to, ka visi vecākie loči, kas strādā Ventspils brīvostā, ir augstas klases profesionāļi. Tomēr par savu galveno darbaudzinātāju viņš uzskata savas maiņas vecāko Mihailu Basuļbasovu.

Kad Valerijs gāja jūrā, viņš atcerējās sporta nodarbības skolas gados un pēc mācību iestādes beigšanas pie cīņas trenera Anatolija Terentjeva. Ilgajos daudzu mēnešu reisos Valerijs no darba brīvajā laikā gāja uz kuģa sporta zāli un veica regulārus skrējienus pa klāju. Sācis strādāt krastā, viņš turpināja nodarboties ar skriešanu. Kopš 2008. gada Valerijs piedalās pusmaratonos Ventspilī un Rīgā.

«Pusmaratons – tie vienmēr ir svētki! Parasti pulss paātrinās jau pirms tam, kad sāc skriet,» atzīstas locis. 2010. gadā Valerijs Ivanovs 52 gadu vecumā noskrēja Rīgas maratonu. Viņam bija svarīgi tas, ka viņš to paveica priekš sevis! Nākamgad viņš cer atkal iziet maratona distancē.

Valerija Ivanova rekomendācijas, lai sagatavotos maratonam: «Sagatavoties maratonam man palīdzēja grāmata Mērķis – 42, ko sarakstījuši divi maratonskrējēji. Uzskatu, ka šī grāmata ir hrestomātija skrējējam. Izlasījis to, es spēju sagatavoties un noskriet visu maratona distanci. Citādi laikam varbūt arī nebūtu ticis līdz finišam. Tagad zinu skaidri: lai noskrietu maratonu, nepieciešams regulāri nodarboties ar skriešanu ne mazāk kā gadu, bet pēdējos divos mēnešos pirms starta – katru dienu noskriet vismaz 14 kilometru. Visiem, kas gatavojas startēt maratona distancē, iesaku izlasīt grāmatu Mērķis – 42.»