Kad ziema teju visu savu darāmo bija še padarījusi un gatavojās laika stafetes kociņu nodot pavasarim, Kurzemes ziemeļrietumu krastā, brīnumskaistā vietā – Popē – satikās spīganas. Ne nakts aizsegā, ne slepus no ļaudīm, ne kā īpaši atšķirdamās no tiem. Kā vienkāršas meitas no skata, brienamzābakiem kājās, tās devās pastaigā pa Popes alejām, ceļiem, takām un taciņām. Vienubrīd ceļa taka pārtapa senā pilskalnā. Apklusa spīganu valodas, piesēda tās uz sensenā kalna. Viņas klausījās.
16.03.2016, 10:15
Aborigēnu valsts TV pīāra pakalpojumi ārvalstu kapitālam
Aborigēnu valsts iedzīvotāji, kas cieš no Ventspils naftas termināla (VNT) ārvalstu īpašnieku neizdarības un ir spiesti ikdienā elpot...
14.03.2016, 13:56
Krišjāņa Valdemāra brilles. 2. turpinājums
Ventas Balss portāls nebūtu nekāds portāls, ja neierādītu vietu arī kādai mazai evērģēlībai. Piedāvāju lasītāju vērtējumam savu...
11.03.2016, 08:37
Attieksmes ķēdes efekts
Neliela saruna digitālajā vidē, izmantojot latviešu tautas pasakas motīvus, ar tiem, kuriem tēvi, mātes un vecvecāki vēl šai saulē jeb, ko darām, badinot...
10.03.2016, 09:45
Kam no vilka bail?...
Vai kultūras pasākumu apmeklējums vairo bērna radošumu? Vai bērni, kuri jau no mazotnes tiek radināti klausīties mūziku, vērot mākslas izstādes, runāt par...
09.03.2016, 09:05
Māksla piederēt tautai
Kurš nav dzirdējis mīklaino frāzi Māksla pieder tautai? Tās kājas aug no 20.gs. sākuma revolucionārās Krievijas, bet gadsimtu gaitā kājas...