Lai uzsāktu šo pārdomu tekstu par Balto galdautu, man bija nepieciešama liela apņemšanās. Pirmkārt, lai pārvarētu bijību pret rakstītu vārdu un tad jau visas pārējās pietātes pret jaunas tradīcijas aizsākumu, pret ģimenes galdu, dzimtas un valsts vēsturi, bet laimīgā kārtā ir arī tik pat daudz iemeslu, lai baltu galdautu kā tīras domas un gaišas gribas plīvuru pārklātu pāri rutīnas celmiem un skepses akačiem. Doma par balta galdauta uzklāšanu 4. maijā savā ģimenē, darba vietā, pagalmā – visā valstī ir tik jauna, ka bija sagaidāma ļaužu piesardzīgā uztvere „jaunpienācējas” iedvesmojošajam stāstam. Bet kā lai uzplaukst zemē iesēta sēkla, ja to atstāj bez uzmanības un paša radošās enerģijas?
03.05.2016, 08:57
Par baltajiem galdautiem
Gadā, kad Latvija atguva neatkarību, es biju pārkāpusi savas pirmās desmitgades slieksni un gana spilgti atceros, kā valstiskie notikumi atbalsojās...
02.05.2016, 09:40
K Aplis manas valodas dārziņā
1.aprīlī kādā Interneta lapā tika publicēta ziņa – "Statoil" esot nolēmis savu jauno nosaukumu "Circle K" mainīt uz "K Aplis"! Ja vien tas nebūtu tikai...
29.04.2016, 12:06
Vēl viens "ķīlis"
Kad klausos Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vārdos par izglītības jomā aktuālajiem jautājumiem, rodas iespaids, ka ministrs jau...
28.04.2016, 12:14
Krišjāņa Valdemāra brilles 5. turpinājums
Ventspilī, Ventas krastā, pašā Ostas promenādes centrā uz bronzas soliņa sēž vientuļš bronzas vīrs. Skumjām acīm viņš noskatās uz ostā ienākošajiem...
21.04.2016, 19:39
Pēc mums
Lasot dažādus tekstus par un ap vēsturi, kas iezīmējusi savas rievas un taciņas kāda laikmeta izpratnē, reizēm rodas iespaids it kā būtu nonācis filmā bez...