Kāpēc ventspilnieki nereti, apspriežot Ventspils pilsētas svētkus, nelepojas ar tiem, bet gan salīdzina ar citu pilsētu svētkiem, turklāt vēl žēli un skaudīgi novelk,: “Jā, bet Kuldīgā...” vai “Atceries, kā bija Talsos...”. Kuldīga un Talsi ir cita mēroga un noskaņas pilsētas, kurās, protams, ir omulīgi, un pilsētu izmērs nosaka svētku formātu. Grūti iztēloties, kā Kuldīgas svētki varētu notikt Ventspilī, ja nu vienīgi tie varētu būt Ostgala vai Katrīnas ielas svētki, kas bija jauks un iedvesmojošs notikums. Talsu iedzīvotāji vairāk iesaistās svētku svinēšanā, tērpjoties kāda noteikta laika posma tērpos, noformējot savus veikaliņus utml., tomēr tā ir svētku tēma, kas ievirza notikumu kādā stilistikā. Ventspils mērogam vienojošu tēmu nav viegli piemeklēt.
Ventspilij ir sava pievilcība un svētku svinēšanas tradīcijas, kuras tikai iegūtu, ja tiktu arī nedaudz mainītas. Ventspilij piemīt lielformāta skaistums. Kuģi, ostas celtņi, lieli laukumi, pilsētas parki un skvēri, lieliskā pludmale un mola pastaigas jebkuros laika apstākļos. Grūtāk ir šiem lielajiem formātiem piemeklēt cilvēcisku siltumu, ko droši vien vēlas izjust iedzīvotāji. Tomēr, manuprāt, ačgārna ir iedoma, ka Pilsētas svētkos pilsētas vadībai vajadzētu kā īpaši izcelt iedzīvotājus.
Vai tad Pilsētas svētki nav pilsētnieku svētki? Kad ģimenē svin Ziemassvētkus, netiek taču gaidīts, ka eglīti izpušķos pilsētas galvenais mākslinieks vai māju tīrīs Labiekārtošanas kombināts. Iespējams, ka ventspilnieku svētku prieku laika gaitā nokāvušas daudzās birokrātiskās institūcijas, ar kurām nereti kāda ideja jāsaskaņo. Varbūt tās ir bailes kokaimiņiteiks vai taisnības meklēšanas rubrika Hallo, Ventas Balss! Kaut kāds veidols tām bailēm noteikti ir.
Arī pilsētas mērogs galu beigās ir izvērsis svētkus par tūrisma industrijas notikumu, par svarīgāko mērauklu pieņemot, to, cik ļaužu bijis uz vienu kvadrātmetru Ventmalā, nevis kādas cilvēciskas, tātad stipri mazāka formāta un apspriešanas ne- vērtas svētku izpausmes. Tā var pieradināt pie domas, ka Pilsētas svētki ir cilvēku daudzums, nevis viens cilvēks, kas dalās savā priekā par to, ka ir ventspilnieks.
Komentāri (19)
Un vispār. Uzdevums ir krietni sarežģīts, jo tas liek pilnībā pārkārtot domāšanu. No "nopirkt" uz "radīt". Gluži kā ēdiens no siltuma vitrīnas lielveikalā vai saimnieces pašas gatavots.
funky monky
Vienkārši beidzot reiz ir jāaizmirst visi pārējie un jāsāk atļauties būt tādiem, kādi esam. Nevis mērīties, bet būt pašiem un sadarboties ar kaimiņiem. Konkurences ekonomika ir sevi izsmēlusi. Nav jau pat vairs lāga ar ko mērīties, Latvijā cilvēku palicis tik maz, ka beidzot jāpārvērtē sevi izsmēlušie svētku veidošanas principi.
Ceru, ka dome šo izlasīs un sāks diskutēt. Par svētku mērķi varētu kļūt: vairot ventspilnieku piederības sajūtu savai pilsētai... nevis 300 000 leišu sapulcēšana krastmalā.
Bet tas jau arī ir tas Kuldīgas,Talsu utt fenomens! Naudas ir mazāk, tāpēc gribi negribi spiesti darīt paši un kad dara paši, tad arī prieka vairāk un roka kritizēt neceļas :) Lai gan - gan jau arī tai pašā Kuldīgā vietējie kritizē ka maz neliekas un slavē Ventspili.
Nemāku laikam uz vecumu vairs saprotami savas domas izklāstīt. Man gribētos, lai pilsētas svētkiem gatavotos, ja ne katrs ventspilnieks, tad vismaz katrs aktīvais ventspilnieks. Lai dome nepiebāztu svētkus ar koncertiem, tirgus būdām, visvisādiem pasākumiem visās pilsētas malās, jo ne tie visi apmeklējami, ne pienācīgi izbaudāmi cilvēku drūzmā. Bet uz vecumu jau ikviens sāk nemīlēt kvantitāti, burzmu, pārāk lielu kņadu, steigu, lai.
Virsligas vēlme gan patīk, bet man liekas, ka Ventspils nekad nav bijusi , kā lai pasaka, kultūras pilsēta, vai? Tikai - mums ir, bija, būs visvairāk, vislielākais garākais, resnākais, vienīgais... Tas attiecas arī uz kultūru, bet žēl.
Es par to, ka dzīvībai būt arī ikdienā nevis 3x gadā un tad tā, ka par daudz ! Man patiktu, ja lielajā laukumā, piemēram, vasaras vakaros spēlētu Ventspils mūzikas vidusskolas audzēkņi. Nu vispār vienalga, kas spēlētu. Un vispār mans lielais sapnis ir, ka kaut kas notiktu bez iepriekš domē apstiprināta plāna, koncepcijas... Man patiktu, ja, piemēram, Akmentiņš vakarā ieliktu savā FB ziņu - eu, ventiņi, es ņemu ģitāru un eju uz Dzirnavu laukuma soliņiem, pievienojieties! Nu tādu lielāku atļaušanos gribas, brīvību gribas
Īgņa tāds. Ir atdalāmi divi jēdzieni "svētki" un "izklaide". Darbs arī ir svētki. Un vispār jau visa dzīve ir vieni vienīgi svētki, ja dzīvojam to svētīgi. Ps Un stipri apšaubu Tavu priekšstatu atbilstību realitātei, ka "kādreiz ballējās tikai apsējībā un apkūlībās".
Nu man akal jateic - ak tu mī un žē! Darba tikums Ventspilī ir zudis. Visi grib tikai ballēties. Kādreiz ballējās 2 x gadā - apsējībās un apkūlībās.
Tagad katru nedēļu. Un ko tik neizdomā - tilta svētki... A kur ir pievedceļu svētki? Kur ir regulējamo krustojumu svētki ? Tālāk - sagrieza zvejas tralerus, zvejniekus uz bezdarbniekiem vai Angliju, bet visā Latvijā ik vasaru svin zvejnieku svētkus. Ventspils baigi izlīferējās - jūras svētki. Jo briesmīgi vajag visu laiku kaut ko svinēt. Visu laiku gardumus ēdot zūd garšas sajūta. Man jau liekas, ka pilsētas svētkus vajag ilgi kopīgi lolotus pašiem pilsētniekiem, ne tūristu izklaidei. Ne uzskaitei un lielībai - atkal 10 000 viesu vairāk.
Vecais mērkaķi, Tev top piedots. :) Bet, piekrītu Virsligai, jāballē ir visu vasaru.
Ak tu mī un žē! Atvainojos, Ventiņmeita! Ko var gribēt no veca mērkaķa...
Tā jau saka, ka vecums nenāk viens, sajaucu komentāru autorus.
Ballēties visās vasaras nedēļu nogalēs grib Virsliga.
Mani mīļākie svētki Ventspilī bija Karlīnes ielas svētki. Tur bij tā sajūta,ka svētki ir priekš ventiņiem. Nekā šausmīgi liela un milzīga...
Un vēl man mīļas tās pastaigas maija un augusta beigās. Viss tā mierīgi - satiec savus draugus uz ielas ejot no vienas pasākuma vietas uz otru.
Pilsētas svētkos - tiešām visa kā ir par daudz. Iznāk, ka tiek domāts - lai tik vairāk- bet jēgas nav - jo visur tak nepaspēsi...Un tad iznāk svētki cilvēkiem, kas atbraukuši te visu dienu pavadīt- klaiņojot pa pilsētu.
Mums ir draugi, kas brauc gandrīz katru gadu uz pilsētas svētkiem, un mēs kopā svinam šos svētkus. Piektdien aizejam uz kalnu, sestdien pa dienu pastaigājam pa promenādi līdz kādiem plkst 15-16. Ejam mājās- cepam gaļas un svinam, un tad uz uguņošanu. Ja labi balles muzikanti - ejam uz Reņķeni. Un visi laimīgi. Mūsu draugiem un paziņām ir līdzīgi.
Ir labi, ja Tavai pilsētai ir dzimšanas diena, un Tu vari uzaicināt ciemos draugus- un svinēt kopā /gan esot kopā pilsētas ielās, gan esot kopā mājās/