Krišjāņa Valdemāra brilles. 4. turpinājums 4

Visi ieteikumi un ierosinājumi (saprāta robežās) tiks ņemti vērā. Noteikumi – romāna darbība notiek tikai un vienīgi Ventspilī un tajā piedalās ventspilnieki. Reāli vai izdomāti – laiks rādīs. Kā jau minēju, uzrakstīta ir tikai pirmā nodaļa. Kādas būs nākamās, lielā mērā atkarīgs no jums, cienījamie lasītāji!

Ventspilī, Ventas krastā, pašā Ostas promenādes centrā uz bronzas soliņa sēž vientuļš bronzas vīrs. Skumjām acīm viņš noskatās uz ostā ienākošajiem kuģiem. Tas ir Krišjānis Valdemārs, jaunlatvietis un latviešu kuģniecības pamatlicējs. Kāpēc skumjām acīm? Izskaidrojums ir vienkāršs. Krišjāņa Valdemāra skulptūrai vairs nav briļļu...

4. turpinājums (Sākumu varat lasīt ŠEIT, 1. turpinājumu ŠEIT, 2. turpinājumu ŠEIT, bet 3. turpinājumu ŠEIT!)

Vēstule

Pilsētas domē pienāca vēstule. Par to nebūtu jābrīnās – dome saņem daudz vēstuļu par soliņu ierīkošanu uz deviņstāvu māju jumtiem, par tualetes celtniecību Ventas tilta vidū un velosipēdu celiņa iekārtošanu Kultūras centra bēniņos. Bet šī bija īpaša!

“Cien. dome. Jums draud briesmas tāpec es rakstu. Noziedzinieks grib samest jums atejās rauga pakas lai tur viss uzrūgst un nāk ārā pēc tam kad visi muks prom viņš nozags visus seifus kas kabinetos! Viņu sauc tievais un viņš ir bīstams terorists viņu vajag apturēt. Tur nav nekāds trotilis, tas ir tikai maizes raugs. Bet. Ja visi sāks mest raugu atejās ko tad? Tievais metīs to raugu rīt pusdienlaikā es neko nav teicis jo baidos no atriebības ko viņš var man nodarīt. Manu vārdu lūdzu nekur neminēt viņš būs saģērbies kā Kriš Valdemārs kas tur sēž uz sola pie Ventas. Tas būs rīt divpadsmitos. Labvēlis.”

Totāla izsekošana

Nākamajā rītā izmeklētājs Sliede, kārtīgi pakasījis muguru un atlicis drēbju pakaramo vietā, devās izsekošanas darbos. Viņš diezgan ātri atrada bomzi Voldiņu. Autostacijas galā Voldemārs diskutēja ar saviem amata brāļiem un, spriežot pēc augšminēto miglainajiem skatieniem, atkal citēja vai nu Konfūciju, vai Platonu. Paslēpies aiz transformatora būdas, Sliede gaidīja diskusijas nobeigumu. Ilgi nebija jānīkst. Saulesbrāļi palaida pa riņķi mazu plastmasas pudelīti, atvadījās un izklīda. Voldiņš likās jau krietnās burās – viegli līgodamies un kaut ko pie sevis murminādams, viņš devās Ventmalas virzienā. Sliede nolēma iet viņam pa pēdām, īpaši neslēpjoties, jo nelikās, ka bomzītis pievērstu īpašu vērību tam, vai viņam kāds seko. Abi vēl nebija tikuši pāri Kuldīgas ielai, kad no autoostas tēloti nevērīgā gaitā izslāja Miza un dažus soļus aiz viņa – Tievais. Kad visi četri jau virzījās pa Katrīnas ielu, no SEB bankas izsprāga Žora, nomaskējies par sētnieku – atstarojošā vestē un slotu rokās. Recidīvists neuzticējās saviem darbiniekiem un bija nolēmis personiski novērot procesa attīstību. Un tas vēl nebija viss! Labu gabalu aiz šīs karavānas tipināja Žņaudzējs, respektīvi, Puķīte, kurš savukārt vēlējās kontrolēt visus, lai vajadzības gadījumā varētu šantažēt vai nu sekotājus, vai izsekojamos.

Terora aktu gaidot

Pilsētas domes namā valdīja vēl lielāka rosība nekā toreiz, kad vējš norāva slimnīcas jumtu. Anonīmā labvēļa vēstule bija uzņemta nopietni. Tā kā gramatiski šķībi rakstītajā ziņojumā bija minēts arī trotils, tad municipālā policija sazinājās ar zemessargiem, sapieriem, drošībniekiem un, drošs paliek drošs – Jūras spēkiem, jo nevarēja izslēgt iespēju, ka noziedznieks mēģina bēgt pa jūras ceļu. Atbildīgie darbinieki strīdējās par to, vai rauga paciņu iemešana tualetē ir uzskatāma par huligānismu vai tomēr par terora aktu. Lai nu kā, līdz pusdienlaikam vēl bija krietni ilgi jāgaida un attiecīgi netrūka laika, lai ierīkotu slēpņus un pa visu perimetru izvietotu bruņotus policistus. No snaiperu pielietošanas dome atteicās...

Apburtais loks

Izmeklētājs Sliede juta, ka viņam tuvojas melns izmisums. Bomzītim Voldemāram bija uznākusi akūta nirvāna, saistīta ar mazu pudelīti viņa jakas iekškabatā. Aizmirsis ceļu uz mājām, Voldiņš kursēja pa apli Ostas iela – Strādnieku iela – Pils iela – Peldu iela – Ostas iela un negrasījās no šī apburtā loka izrauties. Sliede pat nemanīja, ka viņam pa pēdām zogas Miza, Tievais, Žora un Žņaudzējs. Toties policisti drīz vien sapulcējās pie logiem.

– Paskat, Sliede ir uzdevumu augstumos!, – sajūsmināti spiedza praktikante Anželika. – Vienam maniakam viņš ir uz pēdām, bet vēl četri maniaki ir uz pēdām viņam pašam. Varbūt iesim palīgā? Varētu iznākt kārtīga šaudīšanās!

– Viņi iet jau vismaz trešo apli, - kāds turpat blakus ieminējās. – Nezin kāda velna pēc tieši ap policijas māju? Varbūt tā ir nesankcionēta demonstrācija?

– Pēc demonstrācijas neizskatās. Viņi visi ir sajukuši prātā. Starp citu, šitas tips trenūzenēs kaut kur ir jau redzēts. Un tie divi, kas iet viņam pa priekšu, arī. Varbūt Pārventas tirgū?

– Es zinu, tas pirmais ir bomzis tepat no Pils ielas. Nez kāpēc Sliede vazājas viņam līdz? Saprotams, ja viņi ietu kaut kur nebūt, lai darītu velns zina ko, bet pa apli... un tādā barā... Varbūt vajag iejaukties? Viņš ir viens pret pieciem!

– Sliede nav muļķis. Viņš noteikti ir kārtīgi pakasījis muguru, iekams ķēries pie šī pasākuma. Labāk pavērosim, ar ko tas viss beigsies. Vienreizēji interesanti...

Tobrīd zosu gājiens jau bija pamatīgi izstiepies. Kamēr Voldiņš jau nogriezās gar lielo plastmasas govi Valdemāra ielas virzienā, Žņaudzējs vēl tikai steberēja gar pils žogu uz Ventmalu. Policisti sāka slēgt derības par to, cik apļus dīvainā kompānija nostaigās.

(turpinājums sekos)