Ikgadējā netīrā mugura

Es cenšos katru joku atstrādāt līdz sīkumam, taču ne vienmēr tie izdodas. Bieži vien upuru vietā nonāku pats, ne mans izjokojamais. Par to arī mans stāsts... Sen atpakaļ gribēju izjokot vecākus tā, kā gadiem ilgi viņi bija izjokojuši mani. Togad bija pienākusi mana kārta. Varbūt... Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, varu teikt, ka mans plānotais aprīļa joks izgāzās kā veca sēta. Blēdību pastrādāt sarunāju kopā ar savu brāli, kuram, kamēr vecāki vēl gulēja agrā rīta stundā, vajadzēja nospiest zvana pogu. Viņš nospieda, bet es pieskrēju pie durvīm un vecākiem teicu, ka atnācis kurjers un vajag kāda pieaugušā parakstu. Jau sāku pie sevis smīkņāt, devos uz blakus istabu. Taču pēkšņi viņi neapjuka un teica: «Pie tevis draugi atnākuši, Kristap!». Es, protams, eju skatīties un dabūju April!. Pēc šīs reizes ar aprīļa joku plānošanu neaizraujos, ja kāds iešaujas galvā, tad arī uzreiz mēģinu realizēt.

Taču ne jau visus jokus vajag plānot un gaidīt īsto mirkli, lai tos realizētu. Reizēm īstais mirklis atnāk pēkšņi, tad noder vecie, labie joki. Tie paši tev netīra mugura, tev kāds tikko zvanīja utt. Lai gan nedaudz jau apnikuši, tomēr nostrādāti līdz pēdējam un ar gandrīz perfektu statistiku tie ierindojas pie jokiem, uz kuriem ir uzķēries gandrīz ikviens no mums. Vai ne?

Tāpēc šodien savu īgno garastāvokli atstāsim mājās, izjokosim gan paši sevi, gan citus. Turklāt ļausimies šai labsirdīgajai izjokošanai, lai uzlabotu dienu un liktu pasmaidīt ikvienam!