...un tad visas tūkstoš pasaules pilsētas devās meklēt savu mājvietu... Zeme plaša, vietu daudz, taču katrai no tām bija jāatrod tikai viena vienīgā – sava vieta. Dažādās valodās runādamas, tās atvadījās viena no otras un izklīda plašājā pasaulē. 76 no tām runāja baltu mēlē, 76 no tām – meklēja Dieva ausi. 76 māsas meklēja Latviju. 76 Latvijas pilsētas.
Baltijas jūras Latvijas rietumkrasts gaidīja savas māsas. Gaidīja savu Liepāju, gaidīja savu Ventspili. Un tās nāca. Netālu no Jūrkalnes tās vēlreiz apskāvās, vēl pa smieklam, vēl pa jokam un brunčiem vējā plandot – aizdejoja katra uz savu pusi. Aizdejoja Liepu zeme. Aizdejoja Ventas pils...
Divas pilsētas. Divas māsas. Ziemeļu māsa Ventspils. Dienvidu māsa – Liepāja. Divas vien Latvijas rietumukrastā. Maķenīt vairāk nekā simts kilometru viena no otras. Pasaules lielajiem soļiem mērot – viens nieka pussolis. Taču abu šo pilsētu iedzīvotāju domās dažkārt tie ir gaismas gadi. Kur rodas to tālums? Un kur paliek abu tuvums? Kura no mērauklām ir īstā?
