Visi feisbuki pilni ar ziedošu koku un puķu bildēm. Skaistums ir tik pārvarīgs, ka kļūst jau mokošs. Bet ko ar to darīt, ko iesākt ar tiem ceriņiem, maijpuķītēm, ābelēm un pienenēm? Tā sajūta, kad “ārā mazs ķiršu kociņš zied. Un es tā neprotu ziedēt.” Pašam Ziedonim ziedonis nemaz nepatika laikam jau tieši šo sajūtu dēļ. Viņš teica – tā dzīvība lien un čab un murskuļojas un kurkuļojas, sauc piedalīties, pārņem nemiers, gribas iet kopā ar medņiem vai krupjiem...bet nevar. Neņem.
Pusaudžu slepkavgabali – jeb savdabīga tendence mūsdienu bērnu un jauniešu literatūrā
Kad 2009. gadā latviski tika izdota Sūzanas Kolinsas “Bada spēļu” triloģijas pirmā daļa, tika iezīmēts tāds kā pagrieziena punkts jauniešu literatūrā. Arī...
Kas man kaiš
Slejā jāpauž tas, kas sāp pašam, un, ja nesāp, tad nevajag rakstīt, jo apcerēt citu vainas jau ir žurnālistu darbs. Tātad, kas mums kaiš, Ieva Rupenheite?...
Mākslas dienu nozīme zūd. Vai patiesi?
Šajā pavasarī laimīgas apstākļu sakritības rezultātā mums - notikuma "Dziesminieku VĀRTI Kurzemē" pasākuma veidotājām - ar mākslinieci Mārīti Klušu tapa...
Eirovīzijas sportiskais piesitiens
Gribi vai negribi, maija vidus ir tas brīdis, kad par sevi atgādina Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā neatlaidīgi turpina startēt arī Latvijas...
Paralēlā pasaule tepat līdzās
Atkal pienācis pavasaris ar visām tam atbilstošajām dabas izpausmēm, tajā skaitā spožu sauli debesīs. Cilvēki jūtas pacilāti un dalās savā sajūsmā , kā...












