Meli un patiesība par Ventspils Augstskolu 9

Atreferējot VeA Satversmes sapulces (25.05.2016) gaitu, Rēvalde apgalvoja, ka tajā piedalījās domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš ar vismaz desmit domes darbiniekiem. Kad lasīju savu pārskatu par savu darbību, viņi fonā sāka smieties (irlv.lv; 02.06.2016.). Patiesībā konkrētajā Satversmes sapulcē Rēvalde nekādu pārskatu nesniedza vispār, lai gan sapulces darba kārtībā konkrētais jautājums bija iekļauts jau mēnesi iepriekš. Tā vietā rektore paziņoja, ka viņai kā augstskolas augstākajai amatpersonai nevienam nekāda atskaite par savu darbu nav jāsniedz, un demonstratīvi atstāja Satversmes sapulci, lai gan augstskolas darbinieki ļoti emocionāli un argumentēti lūdza palikt. Rektores augstprātīgā visatļautība iniciēja uzticības balsojumu sapulces darba kārtībā.

Ja rektore būtu noklausījusies pašvaldības ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem, tad būtu uzzinājusi ne tikai par konstatētajiem finanšu pārkāpumiem, bet arī skaidrojumu, kāpēc visu desmit revīzijas grupas locekļu klātbūtne Satversmes sapulcē ir vēlama. Ventspils domes pārstāvji nekādā veidā Sapulces norisi neietekmēja un netraucēja. Pēc pašvaldības ziņojuma pabeigšanas, kas faktiski bija darba kārtībā pirmais jautājums, domes pārstāvji sapulci atstāja.

Patiesībai neatbilst arī cits Rēvaldes publiski paustais apgalvojums par to, ka domes darbinieki mēģinājuši ietekmēt Saeimas piešķirto 236 000 eiro izmantošanu remontiem, nevis Irbenes radiolokatora zinātnieku algām (kasjauns.lv; 02.06.2016.). Pašvaldība, pat ja vēlētos, nevar ietekmēt šādu līdzekļu izlietojuma mērķi, jo gan Finanšu ministrija, gan Izglītības un zinātnes ministrija savā paziņojumā augstskolai par līdzekļu iedalīšanu, skaidri norāda, kādam mērķim finansējums paredzēts.

Ar neizskaidrojamu apmātību Rēvalde saista kritiku, ko pašvaldība izteikusi par viņas darbu, ar satelīta Venta-1 aizkavēto palaišanu orbītā. Ventspils pilsētas dome jau vairākkārt norādījusi rektorei, ka pašvaldība nav iesaistītā puse līgumā par Venta-1 izstrādi un palaišanu. Tieši VeA saista līgums ar Brēmenes universitāti par šī projekta realizāciju un tieši VeA, kuru Rēvalde ir vadījusi 2,5 gadus, valsts ir piešķīrusi apjomīgu finansējumu projekta pabeigšanai.

VeA Satversmes sapulces atbrīvotās rektores sensacionālo paziņojumu ēnā ir palikuši jautājumi, par kuriem Rēvalde labprāt nerunātu. Kādēļ 21 no 27 VeA Satversmes sapulces dalībniekiem nobalsoja par neuzticības izteikšanu rektorei Rēvaldei?! Vai to var skaidrot ar darbinieku rupjām ietekmēšanas un iebaidīšanas metodēm, ko rektore realizēja kopā ar savu personīgo juristu, kuru pretēji Senāta balsojumam, bija iecēlusi par finanšu prorektora p.i. un izdarīja rupju spiedienu pret Senāta vadītāju, Satversmes sapulces priekšsēdētāju, cenšoties panākt viņu parakstīt atlūgumu.

Rēvalde necenšas arī skaidrot, kāpēc domes pārstāvjiem, kuri, atbilstoši VeA Senāta lūgumam, ieradās augstskolā, lai veiktu revīziju par pašvaldības līdzekļu izlietojumu, tika maksimāli apgrūtināta darbība, nesniedzot pieprasītos datus, lai gan līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka savstarpējais līgums?

Arī ierobežotā apjomā iegūtā informācija pašvaldībai liek uzdot virkni jautājumu:

• kādēļ pašvaldības finansējuma izlietojumam nav izveidota pilnībā nodalīta grāmatvedības uzskaite, kā to paredz līgums, bet visu veidu finansējums izdevumu daļā tiek sapludināts kopā?

• kādēļ pašvaldības finansējums izlietots astoņām personām, kuras vispār nav iekļautas savstarpēji saskaņotajā sarakstā par augstskolas darbiniekiem, kuriem pašvaldība sniedz finansiālu atbalstu?

• kādēļ pašvaldības līdzekļi tiek izlietoti juridiskā biroja pakalpojumiem, ar kuru pat nav noslēgts līgums?

• kādēļ domei iesniegtajos ceturkšņa pārskatos un grāmatvedībā uzrādītajos izdevumos atšķiras dati par pašvaldības finansējuma izlietojumu?

• kādēļ revīzijas laikā tika grozīti gadu veci grāmatvedības uzskaites dati, kas atkarībā no darbības mērķa jau vērtējama kā krimināli sodāma darbība?

Pat tikai no ierobežotā apjomā veiktās revīzijas rezultātiem ir konstatējams, ka nelikumīgi iztērēti pašvaldības līdzekļi ir vismaz 10 tūkst. eiro apmērā.

Katras iestādes vadītājam būtu pašsaprotami, ka šaubu gadījumā par iestādes finanšu līdzekļu izlietojumu, vislabākais veids, kā novērst bažas, ir veikt neatkarīgu finanšu auditu. VeA bijusī rektore šāda audita veikšanu pārtrauca, tādējādi liekot joprojām uzdot virkni jautājumu par to, kas ir tik slēpjams! Iespējams tieši šajā apstāklī meklējami iemesli, kas tik ļoti izmisīgi Rēvaldei liek cīnīties par savu krēslu!