1.aprīlī kādā Interneta lapā tika publicēta ziņa – "Statoil" esot nolēmis savu jauno nosaukumu "Circle K" mainīt uz "K Aplis"! Ja vien tas nebūtu tikai 1.aprīļa joks, es varētu laimē aplaudēt (ko arī darīju par godu šīs 1.aprīļa ziņas autoram). Skaidrs, ka "Statoil" nekad šādi savu plānoto nosaukumu nemainīs, skaidrs, ka viņiem ir vienalga, cik neērti tāds angļu aplis grozās latvieša mēlē (iedomājieties vectēvu, kurš, savu limuzīnu uz pilsētu atvedis ar spēka dziru uzpildīt, zvana mazdēlam, lai pateiktu, kur atrodas: "Dēliņ, es i' tai cir …cir…cirkā"). Nu, gatavais cirks!
Bet par bezgaumīgu cirku nereti padarām savu ikdienu paši savām čaklajām rociņām un te nu starptautisku kompāniju zīmolmaiņas plānus nevar vainot. Sauciet mani par vēsturē iestrēgušu vai vienkāršu meiteni no laukiem, ja tīk, bet es uzskatu, ka latviešu valoda ir skaista, bagāta un skanīga. Un īpaši skaista tā ir ne tikai savā literārajā formā, bet arī dažādībā. Es nekaunos laiku pa laikam ko sulīgu tāmnieku dialektā pateikt, es kaunos, ja pamanu, ka pārāk daudz svešu nezāļu manas valodas dārziņā saaudzis.
