Lietusgāzes pārslogo ūdens kanalizācijas sistēmu

Salīdzinājumam – 2011. gada 1. septembrī četru stundu laikā nolija 67 mm nokrišņu, kad pilsētā tika piedzīvoti plaši plūdi, savukārt līdz tam lielākais reģistrētais nokrišņu daudzums bija 1937. gadā, kad četru stundu laikā nolija 63 mm. Šā gada 8. jūlijā Ventspilī tika reģistrēti 82 mm nokrišņu, taču tie nolija aptuveni 12 stundu laikā, tādēļ lietus ūdens kanalizācijas sistēmai bija ievērojami vairāk laika ūdens novadīšanai.

Īpaši intensīvas lietusgāzes Ventspilī tika novērotas laika posmā no plkst. 17.00 līdz 20.00. Šajā četru stundu periodā nolija 60,2 mm nokrišņu, no kuriem gandrīz puse jeb 29,9 mm tika reģistrēti jau pirmajā stundā – laikā no plkst. 17.00 līdz 18.00. Turpmākajās stundās tika reģistrēti vēl 9,6 mm, 9,9 mm un 10,8 mm nokrišņu. Tik liela nokrišņu intensitāte īsā laika periodā radīja būtisku slodzi lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, kā rezultātā vairākās pilsētas vietās īslaicīgi izveidojās applūšana.

Galvenais izaicinājums šoreiz nebija tikai kopējais nokrišņu daudzums, bet gan to intensitāte. Tik liels ūdens apjoms ļoti īsā laikā vienlaikus nonāca uz jumtiem, ielām, stāvlaukumiem un citām cietā seguma virsmām, pēc tam ieplūstot lietus ūdens kanalizācijas sistēmā. Piemēram, uz privātmājas teritorijas ar aptuveni 150 m² jumta un 150 m² bruģētās platības 80 mm nokrišņu veido aptuveni 24 m³ ūdens. Intensīvu lietusgāžu laikā arī zālieni un zaļās teritorijas vairs nespēj uzņemt tik lielu ūdens daudzumu, tādēļ gandrīz viss ūdens nonāk grāvjos un lietus ūdens kolektoros.

Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tiek projektētas, lai efektīvi novadītu ikdienā raksturīgus un periodiski intensīvus nokrišņus, taču ne ekstremālas lietusgāzes, kas pārsniedz projektēšanas aprēķinos paredzētās slodzes. Piemēram, 200 mm diametra lietus ūdens kolektora caurplūdes jauda ir aptuveni 200 m³ stundā jeb ap 50 m³ 15 minūtēs. Savukārt, ja tikai 15 minūšu laikā uz viena hektāra nolīst 30 mm nokrišņu, veidojas aptuveni 300 m³ lietus ūdens uz 10 hektāru lielas teritorijas. Šādu ūdens daudzumu neviena lietus ūdens kanalizācijas sistēma nespēj uzreiz uzņemt un novadīt.

Speciālistu novērojumi apliecina, ka 20. jūlija lietusgāžu laikā visi galvenie lietus ūdens kolektori darbojās ar maksimālo caurplūdes jaudu. Tiklīdz lietus intensitāte samazinājās, ūdens pakāpeniski tiek novadīts uz Vidumupīti un Ventu – galvenajiem pilsētas lietus ūdens uztvērējiem.

Pēc intensīvāko nokrišņu beigām lielākajā daļā applūdušo vietu ūdens pakāpeniski un lēni atkāpjas, kas apliecina, ka lietus ūdens kanalizācijas sistēma darbojas, taču tik ekstrēmu nokrišņu laikā tās caurlaidspēja uz laiku tiek pārsniegta.

Vislielākie satiksmes apgrūtinājumi un īslaicīga applūšana tika novērota Kuldīgas ielā posmā no Lauku ielas līdz Raiņa ielai, Kuldīgas ielas un Lielā prospekta krustojumā, Kuldīgas un Jēkaba ielas krustojumā, Ganību un Platās ielu krustojumā, Brīvības ielas un Lielā prospekta krustojumā, Ģertrūdes ielā, Jāņciemā, Ozolu ielas posmos, kā arī citās zemākajās pilsētas vietās.

Šā gada jūlijā nokrišņu daudzums jau ievērojami pārsniedzis klimatisko normu. Mēneša vidējā nokrišņu norma Ventspilī ir aptuveni 105 mm, bet pēc 8. un 20. jūlija lietusgāzēm pilsētā jau ir nolijis gandrīz divu mēnešu nokrišņu daudzums, lai gan jūlijs vēl nav beidzies.

Pašvaldības dienesti pastiprināti uzrauga situāciju pilsētā, izvērtē iespējamos risinājumus lietus ūdens novadīšanas sistēmas pilnveidošanai, lai pēc iespējas mazinātu ekstremālu nokrišņu radīto ietekmi uz pilsētas infrastruktūru.

Vienlaikus iedzīvotāji tiek informēti, ka ekstremālu lietusgāžu laikā īslaicīga ūdens uzkrāšanās atsevišķās vietās var rasties arī tad, ja lietus ūdens kanalizācijas sistēma darbojas ar pilnu jaudu.