Romu balss skan Baltijā un Eiropā

Šodien, 09:21
|
Jeļena Naruševiča/Ventas Balss
Foto: Krists Kūla

Oktobra beigās Viļņā notika starptautiska konference, kas bija veltīta pieredzei un politikas virzieniem naida izpausmju novēršanā. Ar Latvijas pieredzi romu sieviešu līdzdalībā politiskajos un sabiedriskajos procesos dalījās ventspilniece biedrības Sāre khetene vadītāja Malda Avramenko.

Konferences rezultātā tika parakstīts kopīgs Baltijas valstu romu sieviešu organizāciju manifests. No Latvijas to parakstīja pirmās romu sieviešu biedrības valstī vadītāja Malda Avramenko.

Romu sieviešu biedrībā Sāre khetene šajās dienās jau plāno Ziemassvētku svinēšanu un gatavojas nodarbību sākumam Senioru skolā vecāka gadagājuma romiem. Līdztekus ikdienas rūpēm biedrības aktīvistes piedalās semināros, toskait starptautiskos, tikšanās reizēs, sēdēs un konferencēs visdažādākajos līmeņos – no pilsētas domes komisijām līdz Eiropas Savienības valstu pārstāvju forumam Briselē. Visos līmeņos romu sieviešu biedrība un tās vadītāja Malda Avramenko aizstāv romu tiesības tikt sadzirdētiem no politiķu puses un kļūt par līdzvērtīgiem politisko un sabiedrisko procesu dalībniekiem.

Skolas solos sēž bērni un mammas

Maldas Avramenko ikdiena ir saplānota pa stundām. Viņai ir daudz darāmā Rīgā, kur viņa bieži viesojas Saeimā un ministrijās – piedalās Kultūras ministrijas Romu līdzdalības veicināšanas konsultatīvās padomes, Tiesībsarga Invaliditātes lietu konsultatīvās padomes un Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības grupas darbā.

Tomēr visvairāk darbu un rūpju Maldai ir dzimtajā Ventspilī, kur viņa ik dienu risina savu tautiešu problēmas. Pilsētas domē viņa piedalās Sabiedrības integrācijas un mazākumtautību komisijas, Sociālo lietu un veselības aizsardzības komisijas, kā arī Izglītības komisijas darbā. Pēdējos divarpus gadus Maldas galvenā darbavieta ir Talsu ielā 1, kur pulcējas romu sieviešu biedrība Sāre khetene. Biedrības birojā pēc stundām iegriežas skolēni – paēst, paspēlēties, atpūsties pēc mācību dienas un izpildīt mājasdarbus. Uz šejieni mammas ved arī savus mazuļus, kurus te sagatavo bērnudārzam, tostarp māca runāt un sazināties latviešu valodā. Romu ģimenēs pārsvarā runā savā valodā. Tāpēc mazie romu bērni nezina latviešu valodu, bet bez tās viņi nevar apmeklēt ne skolu, ne bērnudārzu. Divarpus gadu laikā Sāre khetene skolai un bērnudārzam sagatavojusi pusotru desmitu bērnu. Šogad romu bērnudārza gaitas sāka astoņi bērni, tostarp divi bērni ar īpašām vajadzībām.

Šeit mācīties nāk ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Kopā ar bērniem skolas solos nereti sēžas arī viņu mammas. Agrita lasīt un rakstīt iemācījās 53 gadu vecumā. Tagad viņa aktīvi piedalās visos romu pasākumos un svētkos, priecējot viesus ar aizrautīgām čigānu dejām.

Katram savi pienākumi

Biedrības pamatdarbu veic vairākas aktīvistes. Šoreiz Ventas Balss šeit sastapa Maldu Avramenko Irinu Kleinu un Zvaigznīti Kustovu. Irina jau no agras bērnības dzīvoja līdzās krieviem, latviešiem un romiem. Romu vidū bija vairāki vecākās paaudzes cilvēki, kuri vēl atcerējās senās tautas tradīcijas. «Mēs no viņiem daudz ko iemācījāmies. Mans tēvs turēja zirgus, lai gan pats nebija roms. Es jāju ar zirgu, pratu to apkalt,» atceras Irina. Kad viņa pieauga, apprecējās ar romu, tāpēc viņas bērni jau ir pa pusei romi. Irina lepojas, ka viena no viņas mazmeitām ieguvusi pedagoga izglītību un tagad strādā skolā.

Zvaigznīte Kustova ir audzināta latviskās tradīcijās, lai gan viņas mamma ir čigāniete. Zvaigznīte pabeidza tehnikumu un agri apprecējās. Vīrs dodas jūrā, bet Zvaigznīte rūpējas par mājsaimniecību. Meita strādā par pavāri skolā, savukārt mazdēls Ventspils Augstskolā studē, lai kļūtu par IT speciālistu.

Biedrībā katram ir savi pienākumi. Irina sagaida bērnus no skolas, māca viņiem higiēnu un uzvedības noteikumus. Zvaigznīte gatavo bērniem ēdienu, pabaro viņus un pārbauda mājasdarbus. Ar pašiem mazākajiem nodarbojas latviešu valodā – lasa, sarunājas, spēlējas. Aprīkotās telpas paredzētas 15 skolas vecuma bērniem un 10 mazuļiem. Sievietes vēlas, lai romu bērni izaugtu sociāli integrēti, iegūtu izglītību un profesiju. Tā kā romu vidū ir daudz cilvēku ar zemu izglītības līmeni, turklāt ir arī pavisam analfabēti, viņiem ir grūti atrast darbu.

Romu senioru skola

Būdama sabiedriska organizācija, romu sieviešu biedrība Sāre khetene rēķinās ar pašvaldības atbalstu un valsts finansējumu, ko piešķir Sabiedrības integrācijas fonds. Šā gada sākumā biedrība palika bez finansējuma, lai gan iepriekšējos divus gadus no fonda saņēma 13 tūkstošus eiro gadā. Kā stāstīja Avramenko, nauda tika izlietota minimālajai samaksai piecām sievietēm, kuras nodarbojas ar bērniem, kā arī pārtikas iegādei bērniem, kuri bieži vien uz biedrību no skolas vai mājām atnāk izsalkuši.

Romu biedrībai, kas palika bez finansējuma, palīgā nāca Latvijas Sieviešu organizāciju sadarbības tīkls, kurā ietilpst arī Sāre khetene. Sieviešu organizāciju kopīgiem spēkiem tika piesaistīts sponsoru atbalsts, romu bērni sagatavoti jaunā mācību gada sākumam, un kopā ar romu ģimenēm nosvinēta Zinību diena. Ar Labklājības ministrijas starpniecību izdevās iegūt Eiropas Savienības finansējumu projektam Senioru skola. Mazajai biedrībai bija grūti konkurēt ar lielajām organizācijām, kuras projektos spēj iesaistīt līdz pat 100 un vairāk cilvēku. «Mums tik daudz cilvēku nav, mēs projektā varējām iesaistīt 22 cilvēkus,» pastāstīja Malda Avramenko.

Eiropas projekts romu biedrībai ir īpaši nozīmīgs, un tam ir sava specifika. Ja citās organizācijās projektu dalībnieki apgūst digitālās prasmes un darbu ar viedierīcēm, tad romu senioriem svarīgi ir tas, ka viņi varēs savstarpēji sazināties un apgūt pašas vienkāršākās zināšanas, piemēram, iemācīties adīt zeķes, apmaksāt komunālos pakalpojumus un citas ikdienā nepieciešamas prasmes. «Daudzi mūsu seniori nezina un neprot elementāras lietas, kuras mums šķiet pašsaprotamas,» saka Malda.

Atdzīvina savas tautas tradīcijas

Papildus Senioru skolai biedrība saņēmusi finansējumu arī jauniešu projektiem un romu bērnu un pieaugušo izglītošanai. Biedrība plāno iepazīstināt jauniešus ar savas tautas vēsturi, kurā ir ne mazums traģisku lappušu. Taču pašlaik biedrība gatavojas Ziemassvētkiem. «Uzliksim eglīti, nopirksim mīklu un kopā ar bērniem izcepsim piparkūkas, klāsim svētku galdu romu ģimenēm, sagatavosim dāvanas bērniem,» stāsta Malda.

Romu ģimenes nekad nav svinējušas Ziemassvētkus tikai savas ģimenes lokā – viņi vienmēr gājuši cits pie cita ciemos. Šī tradīcija atdzimst Sāre khetene. Ja atļaus finanses, pavasarī romu ģimenes tiks aicinātas kopā svinēt Lieldienas.

«Senākos laikos, kad katrā romu ģimenē bija zirgi, mūsu puiši agri no rīta Lieldienās sēdās zirgos un auļoja pie mājām, kurās dzīvoja jaunas meitenes. Meitenēm viņiem priekšautā bija jāiznes olas – ne mazāk kā sešas: četras zirgam un divas jātniekam. Ne visiem bija zirgi, tāpēc pirms Lieldienām daudzi zirgus zaga. Arī mums bija zirgs, un Lieldienu naktī brālis zirgu sargāja kūtī,» stāsta Malda. Ģimenē bija četras meitas un viens dēls. Brālis auļoja pie meitenēm pēc olām, bet viņa māsas pašas vārīja un krāsoja olas, gaidot ciemos preciniekus.

Arī mūsdienās romiem patīk svētkos sanākt kopā. Biedrības rīkotajos pasākumos pulcējas 40–50 cilvēku. Pateicoties pilsētas pašvaldības atbalstam, Ventspils romiem ir telpas, kur visiem satikties gan mācību nodarbībās, gan svētkos.

*Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Romu balss skan Baltijā un Eiropā saturu atbild SIA Ventas Balss. 

#sif_maf2026       

Komentāri (1)
Rādīt vispirms:
reku
Pirms 25 minūtēm
R
reku
Pirms 25 minūtēm

Kād romieš?Tie tokš i čigaiņ!

0
Ziņot redaktoram

Lasi vēl