Māksla palīdz atrast kopīgu valodu

Mūžizglītības centra vadītāja Līga Gabrāne stāsta, ka katrai vasaras skoliņas nedēļai ir sava tēma. Vienā bērni darbojas tēlotājmākslā, citā iepazīst mūziku un dažādas radošas nodarbes vai pilnveido angļu valodu: «Cenšamies atrast līdzsvaru starp mācīšanos un brīvu, rotaļīgu darbošanos. Ir taču vasara, un šī nav skola tradicionālajā izpratnē. Nepiespiestā gaisotnē bērni atklāj, kas viņiem patīk un padodas. Kāds saprot, ka viņam patīk muzicēt, cits sāk aizrauties ar zīmēšanu, vēl kāds pamana, ka angļu valoda padodas labāk, nekā bija domājis.»

Lielākais gandarījums ir bērnu vēlme atgriezties

Tēlotājmākslas skoliņas skolotāja Madara Lilienfelde vasaras nodarbības vada jau ceturto gadu: «Vislielākais gandarījums ir, ja pēc vasaras nodarbībām bērni izvēlas turpināt mācīties mākslas skolā. Tas nozīmē, ka viņos radusies interese. Priecē arī tas, ka vasarā uz nodarbībām nāk mani audzēkņi no Ventspils 4. vidusskolas, kuri mācību gada laikā apmeklē fakultatīvās mākslas stundas. Bērniem šeit patīk, un esmu uz pareizā ceļa.» Bērni nosaka nodarbību tempu. «Man patīk strādāt ar bērniem. Viņu enerģija ir lielāka par manējo. Viņi grib darīt arvien vairāk, katrs meklē savu risinājumu. Man šķiet, ka bērni kļūst arvien radošāki, un tas ir ļoti patīkami.» Nodarbībās bērni apgūst zīmēšanas un gleznošanas pamatus: «Sākam ar klasiskām lietām. Zīmējam klusās dabas, gleznojam ziedus, runājam par tēlotājmākslas pamatjēdzieniem. Kad pamati apgūti, ļauju bērniem pašiem izvēlēties tehniku. Kāds strādā ar krāsām, kāds ar krītiņiem, cits veido telpiskus darbus no mastikas. Domāju, ka tieši brīvība viņus aizrauj, katrs savu ieceri var īstenot tā, kā pašam šķiet vislabāk.» Top arī dekoratīvi darbi no otrreiz izmantojamiem materiāliem: «Gribu parādīt, ka dāvanas var izgatavot arī paša rokām. Izmantojam, piemēram, papīra rullīšus un citus materiālus.»

Šovasar skoliņā satikušies bērni no dažādām valstīm: «Mums ir arī bērni no Francijas, Ukrainas, iepriekš esam uzņēmuši arī citu tautību bērnus. Valodas atšķirības radošajā darbā netraucē. Mākslai nav valodas. Mēs sazināmies ar sajūtām un to, ko katrs rada. Ja kāds nesaprot kādu jēdzienu, tas netraucē darboties.» Nodarbības mijas ar brīvo laiku un sarunām: «Mēs ejam piknikā, apsēžamies pļavā un parunājamies. Tā bērni iepazīst viens otru. Edgars no Francijas vasaras skoliņā sadraudzējies ar Sofiju no Ukrainas. Svarīgi, lai katrs bērns jūtas piederīgs.»

Viens priecājas par jaunajiem draugiem, cits izmēģina krāsas. Rendija vasaras skoliņā piedalās otro gadu: «Man ļoti patīk zīmēt, gleznot un veidot dažādus darbus. Šeit esmu sadraudzējusies ar vairākiem bērniem.» Annijai un Dārtai prieku sagādā gleznošana: «Mums abām ļoti patīk jaukt krāsas. Tagad jau zinām, kas ir perspektīva.» Anna pēc pirmās dienas nepacietīgi gaidīja nākamo rītu: «Mājās visiem stāstīju, ko bijām darījuši.»

Latvija Edgara un Emilijas acīm

Katru vasaru Edgars un Emilija brauc no Francijas uz Ventspili pie omes Mārītes Grīnpaukas. Vasaras skoliņu viņi apmeklē otro gadu. Deviņgadīgais Edgars latviski runā arvien drošāk, sešgadīgajai Emilijai latviešu valoda pamazām atveras. Mārīte stāsta, ka mazbērni ir dzimuši un aug Francijā: «Es esmu dzirdējusi no ārzemju paziņām, ka vārdu tēvzeme lieto ļoti reti. Viņi saka motherland jeb mātes zeme. Es katru vasaru ņemu savus mazbērnus pie sevis uz Ventspili. Gribu, lai viņi izjustu savu mātes zemi. Viņu mātes zeme ir Latvija.» Ikdienā meitas ģimenē skan franču valoda, vasarās ir iespēja bērniem dzirdēt dzīvu latviešu valodu. Mārīte saka, ka vasaras skoliņa ir liels ieguvums: «Tā ir fantastiska iespēja bērniem dzīvot latviskā vidē, nodarboties ar interesantām lietām, atpūsties un vērtīgi pavadīt laiku.» Ome pamana, ka bērniem ir arvien vieglāk sarunāties: «Edgaram jau patīk runāt pretī un diskutēt latviski. Viens ir tas, kā bērns runā ar pieaugušo, bet pavisam kas cits, kad latviešu valodā runā ar vienaudžiem.» Mājās bērni ir izveidojuši zīmējumu izstādi, pēc mūzikas nodarbībām mājās bija blokflautu koncerts. Mārīte ir apmierināta ar nodarbību saturu, skolotājiem un arī maksu. Kamēr bērni darbojas skoliņā, vecvecākiem atliek laiks saviem ikdienas darbiem: «Mums ar vīru šāds formāts ir ļoti piemērots. Bērni nav nekur tālu jāved vai jāatstāj. Mēs ar meitu jau laikus saplānojam vasaru un sadalām ceļu. Viena brauc bērniem pakaļ uz Franciju, otra ved viņus atpakaļ. Augusts Francijā ir atvaļinājumu laiks.»

Francijā Edgars aktīvi trenējas tenisā, paņēmis līdzi savu raketi. Šeit viņš vairākas reizes nedēļā dodas uz tenisa kortiem: «Edgars ir ļoti aktīvs puika. Pagājušajā piektdienā pēc tenisa treniņa aizgājām uz Bērnu pilsētiņu. Tur viņš satika lietuviešu zēnu un divas stundas spēlēja futbolu. Kārtīgs treniņš! Edgars ir kaislīgs futbola fans.» Bērni pie omes iepazīst jaunus ēdienus: «Šorīt es galdā liku sautētus kabačus ar tomātiem, bērniem tas ir jauns ēdiens. Francijā mamma viņiem gatavo ratatuju, tur nāk klāt baklažāni un paprika. Es saku: «Emilij, pagaršo!» Viņa uzmanīgi pagaršoja un noteica: «Garšigi!» un «Tomat!»»

Mārīte novērojusi, ka Latvijā bērni ir rāmāki nekā Francijā: «Mums pašiem šķiet, ka bērni trokšņo, bet vajadzētu dzirdēt, kas notiek Francijā, kad pulksten sešos vakarā bērnus palaiž ārā no skolas.»

Saglabāt saikni ar Latviju ikdienā nav vienkārši. Meita ar ģimeni arvien priecājas atbraukt uz dzimteni: «Edgars ir tāds tipisks francūzis, bet Emilija labprāt laukos rušinās pa dobēm.» Iepriekš Edgars Francijā apmeklēja klātienes latviešu skoliņu, taču pēc pārcelšanās uz citu dzīvesvietu nokļūšana uz nodarbībām sastrēgumu dēļ kļuva pārāk sarežģīta. Viņš reizi nedēļā latviešu valodu apgūst tiešsaistē. Mārīte cer, ka drīzumā šīm mācībām pievienosies arī Emilija: «Tad valodiņa noteikti atvērsies vēl vairāk. Taču mēs lieliski saprotamies. Es pati jau sāku saprast franciski!» viņa joko.

Mārīte stāsta, ka tiklīdz jūlijā Francijā beidzas mācību gads, mazbērni lido uz Latviju. Vecvecākiem ir svarīgi, lai bērnos saglabātos sajūta, ka šī ir viņu vieta: «Kad ziemā sazināmies, Edgars man saka: «Es gribu uz Latviju!» Man tas ir vislielākais kompliments. Tas nozīmē, ka bērni te jūtas labi, brīvi un piederīgi.»

Vasaras skoliņas Ventspils Augstskolā

Vasaras skoliņas Ventspils Augstskolā turpināsies līdz augusta vidum.

Tēlotājmākslas skoliņa: no 27. līdz 31. jūlijam (plkst. 13.00–17.00) notiks nodarbības 9 līdz 11 gadus veciem bērniem.

Angļu valodas nodarbības: augusta pirmajās divās nedēļās (plkst. 9.00–13.00) skolotāja Elīna Saulīte vadīs nodarbības 6 līdz 11 gadus veciem bērniem.

Papildu informāciju e-pastā [email protected].

#sif_maf2026