Mieru saglabāt brīžos, kad tas vajadzīgs visvairāk
Edīte Boitmane ir anestezioloģe, reanimatoloģe-intensīvās terapijas un neatliekamās medicīnas virsārsts Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Viņas ikdiena saistīta ar situācijām, kurās izšķiroša nozīme ir spējai ātri pieņemt lēmumus, saglabāt asu prātu un kontrolēt pacienta dzīvībai svarīgās funkcijas. Lai gan sākotnēji šī specialitāte nebija viņas studiju mērķis, pieredze Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā palīdzēja saprast, ka tieši šāds darbs viņai ir piemērots.
Studējot Rīgas Stradiņa universitātē, Edīte sāka strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Tur viņa iepazina akūtās situācijas un pamanīja sevī īpašību, kas šajā profesijā ir īpaši nozīmīga, – spēju saglabāt mieru arī tad, kad apkārt valda satraukums. «Es varu saglabāt ļoti lielu mieru tad, kad apkārt ir diezgan liela trauksme. Man likās, ka tā ir mana priekšrocība un ka šī īpašība ir jāizmanto,» stāsta Edīte.
Anesteziologa, reanimatologa specialitāte apvieno darbu operāciju zālē un Intensīvās terapijas nodaļā, kur ārstējas smagākie slimnīcas pacienti. Abas jomas ir cieši saistītas, jo anestēzijas laikā var rasties situācijas, kurās nepieciešamas reanimatologa zināšanas un prasmes. Speciālistu atbildībā ir elpceļu nodrošināšana, asinsspiediena regulēšana un uzturēšana, kā arī visu dzīvībai svarīgo funkciju kontrole.
Šīs profesijas ikdienu labi raksturo arī kāds joks, ko Edīte mēdz pieminēt: «Ja anesteziologs sēž, viss ir kārtībā. Ja viņš pieceļas un sāk nemierīgi staigāt pa operāciju zāli, tad skaidrs, ka kaut kas nav labi.» Aiz humora slēpjas darba būtība – anesteziologam nepārtraukti jāseko pacienta stāvoklim un jābūt gatavam nekavējoties reaģēt uz pārmaiņām.
Edīte ir dzimusi un augusi Ventspilī, absolvējusi Ventspils Valsts 1. ģimnāziju. Pēc vidusskolas viņa pārcēlās uz Rīgu, lai iegūtu ārsta izglītību. Ģimenē pirms viņas neviens nebija saistīts ar medicīnu, tāpēc izvēle nebija turpinājums kādai ģimenes tradīcijai. Dzīve galvaspilsētā bija saistīta ar studijām un profesionālā ceļa veidošanu, taču dzimtā pilsēta joprojām ir vieta, kurā viņa strādā un vēlas attīstīties.
Edīte uzskata, ka profesionālās izaugsmes iespēju Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā netrūkst. Attīstoties dažādām ārstniecības nozarēm, tostarp ķirurģijai, traumatoloģijai un mugurkaula ķirurģijai, pieaug arī operāciju sarežģītība un līdz ar to – prasības anesteziologu darbam. Viņai īpaši tuva ir arī intensīvā terapija, kurā nepieciešama nepārtraukta zināšanu papildināšana un gatavība apgūt jaunākās ārstēšanas metodes.
Runājot par slimnīcas nākotni, Edīte uzsver vēlmi ieviest nodaļā arvien jaunas iespējas, stiprināt kolektīvu, sadarbību un savstarpējo komunikāciju. Viņa neslēpj arī savu piederību slimnīcai un pārliecību par tajā strādājošo speciālistu zināšanām. «Esmu absolūta šīs slimnīcas patriote. Uzskatu, ka zināšanas, kas ir mūsu rīcībā, ir ļoti plašas un lielas,» saka ārste. Viņa piebilst, ka reģionālajā slimnīcā reizēm nākas risināt īpaši sarežģītus gadījumus, turklāt ne vienmēr ir pieejams tik plašs papildu personāla un konsultējošo speciālistu loks kā universitāšu klīnikās.
Darbs slimnīcā prasa daudz laika un enerģijas, taču Edīte to uztver kā apzinātu savas dzīves izvēli. Viņa atceras dzirdētu atziņu – brīdī, kad esi ļoti noguris, ir vērts sev pajautāt, vai esi laimīgs par to, kas šo nogurumu radījis. «Es varu teikt – jā, es tiešām esmu laimīga par to, kas mani nogurdina,» atzīst ārste. Vienlaikus viņa apzinās, ka profesionālo dzīvi jāspēj savienot ar ģimeni un laiku sev. Pagaidām viņa vēl mācās labāk plānot savu laiku un atrast līdzsvaru.
Lai atgūtu spēkus, Edīte daudz laika pavada svaigā gaisā – dodas pastaigās kopā ar ģimeni vai viena pati ar savu mīļoto suni. Tomēr vislielāko gandarījumu par paveikto viņai sniedz pacientu atveseļošanās. Tas brīdis, kad cilvēks pēc operācijas jūtas labi vai pēc ārstēšanās Intensīvās terapijas nodaļā var doties tālāk uz rehabilitāciju.
Anesteziologi un reanimatologi bieži paliek pacienta uzmanības lokā nepamanīti, lai gan viņu klātbūtne ārstēšanas procesā ir ļoti nozīmīga. «Mēs esam tādi klusie speciālisti. Pacients bieži vien pat nezina, cik ļoti esam bijuši klātesoši,» skaidro Edīte. Arī pēc ārstēšanās viņa mēdz interesēties par pacientu turpmākajām gaitām – vai cilvēks veiksmīgi izrakstījies un vai nav bijuši sarežģījumi.
Tieši šādi brīži apliecina, ka izvēlētais profesionālais ceļš ir bijis pareizs. Lai gan anesteziologu, reanimatologu darbs ne vienmēr ir redzams, atbildība par pacienta drošību un dzīvību ir ārkārtīgi liela. Un gandarījums par veiksmīgu ārstēšanās iznākumu ir iemesls, kāpēc šo darbu turpināt.














Komentāri (0)