Šķiro arvien aktīvāk

Pirms 22 gadiem Ventspilī izveidoja divus atkritumu šķirošanas laukumus – pa vienam katrā Ventas krastā. Ventspilnieku vēlme šķirot atkritumus un rīkoties videi draudzīgi ar katru gadu kļūst arvien izteiktāka – pēdējos gados atkritumu šķirošanas laukumu apmeklētāju skaits ik gadu pieaug par vidēji 8%, bet kopumā pēdējo četru gadu laikā par vairāk nekā 35%. Līdz ar to uzņēmums jau plāno laukumu teritoriju paplašināšanu.

PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs Didzis Ošenieks uzslavē šķirošanas laukumu darbiniekus, norādot – tikai pateicoties darbinieku čaklajam darbam, ir iespējams tikt galā ar daudzajiem klientiem ierobežotās teritorijas apstākļos. Viņš uzsver, ka darbinieki ne tikai organizē apmeklētāju plūsmu un pieskata laukumā notiekošo, – ar klientiem ir jāaprunājas, jāpastāsta, kas kurā konteinerā liekams.

Lielākā daļa – bez maksas

Šķiroto atkritumu laukumos var nodot visdažādākos atkritumus: stiklu, plastmasas iepakojumus, skārda un metāla iepakojumus, makulatūru, tekstilu, elektriskās un elektroniskās iekārtas, mēbeles, auto riepas, bezkrāsainu logu stiklu, bioloģiski noārdāmos atkritumus, sadzīves bīstamos atkritumus un būvniecības atkritumus. Lielākā daļa šķiroto atkritumu tiek pieņemta bez maksas, tostarp gada laikā iedzīvotājs var nodot laukumā četras automašīnas riepas.

Tomēr par atsevišķiem atkritumu veidiem ir jāmaksā. Tie ir atkritumi, ko nav iespējams nodot otrreizējai pārstrādei un kas noglabājami poligonā, piemēram, mīkstās mēbeles un matrači. Arī pēc remonta pāri palikušās krāsas var nodot par maksu. «Tāpēc mēs vienmēr aģitējam – nepērciet desmit litru spaini,» uzsver Didzis Ošenieks. Vēl viens sāpīgs temats ir būvgruži, ja tie ir nešķiroti. «Cilvēks atbrauc, viņš ir remontējis sev vannas istabu vai istabu. Būvgružos ir iekšā daudz kas – sākot no rīģipša un vecā tualetes poda un beidzot ar tapešu, vates, putuplasta atliekām. Ja tie ir samiksēti, tos izšķirot ir faktiski neiespējami. Nav tādas iekārtas – tikai ar roku darbu to var izšķirot. Loģiski, ka par šādiem atkritumiem arī pienākas samaksāt,» teic Ošenieks. «Ja cilvēks atved jau sašķirotu materiālu, piemēram, koksne un metāls ir atšķirots nost, tad to var nodot par velti.»

Teju 200 tonnu bioloģisko atkritumu

Viens no lielākajiem šī gada panākumiem ir bioloģisko atkritumu šķirošanas ieviešana – tie ir dažāda veida bioloģiskie virtuves atkritumi, sākot no kauliem un zivs asakām līdz dažādu augļu un dārzeņu mizām. Lai gan sākotnēji iedzīvotāji izturējās skeptiski un bažījās par smakām un citām neērtībām, bioloģisko atkritumu šķirošanas programma astoņu mēnešu laikā ir uzņēmusi apgriezienus, līdz ar to izskatās, ka aizspriedumi šai jomā ir pārvarēti. Dati liecina, ka astoņos mēnešos izdevies savākt 193 tonnas virtuves bioloģisko atkritumu.

Didzis Ošenieks spriež – tas nav ļoti daudz, taču pozitīvi ir tas, ka šajā programmā ir iesaistījušies jau 2000 klientu. Bioloģiskos virtuves atkritumus šķiro gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu mājās, un šo atkritumu šķirošanu veicināja piesaistītais Eiropas fondu finansējums brūno bioloģisko atkritumu konteineru iegādei. Uzņēmums izvirzījis mērķi tuvākajos trīs gados palielināt iesaistīto klientu skaitu līdz 3000.

Vāc iepakojumu caurspīdīgos maisos

Ventspilī ieviesta arī iepakojuma šķirošana, izmantojot caurspīdīgos maisus. Četros pilsētas rajonos – Gāliņciemā, Ostgalā, Pārventā un centrā – reizi nedēļā konkrētā dienā maisus ar iepakojumu savāc. Didzis Ošenieks ir pateicīgs tām 1200 mājsaimniecībām, kas jau ir iesaistījušās iepakojuma šķirošanas sistēmā. Astoņos mēnešos no privātmājām savāktas 43 tonnas tīra, sausa iepakojuma bez organiskajiem piemaisījumiem.

Kopā par 500 tonnām mazāk

Astoņu mēnešu darba bilance liecina, ka, lielā mērā pateicoties atkritumu šķirošanai, sadzīves nešķiroto atkritumu apjoms, kas nodots poligonā, ir samazinājies par vairāk nekā 500 tonnām. «Apmēram 300 tonnu samazinājumu ir devusi aktīvā šķirošana, tostarp bioloģisko atkritumu un iepakojuma šķirošana, bet pārējais ir uz tā rēķina, ka cilvēki acīmredzot vai nu mazāk izmet, vai vienkārši sāk rūpīgāk skatīties, ko veikalā pērk,» spriež Ventspils labiekārtošanas kombināta vadītājs.

«Mēs esam ļoti gandarīti par šo rezultātu. Ja tā turpināsim, Ventspilī noteikti spēsim sasniegt Eiropas Savienības izvirzīto mērķi – līdz 2035. gadam poligonā noglabāt ne vairāk kā 10 % no visiem radītajiem atkritumiem,» noslēgumā akcentē Didzis Ošenieks, pateicoties ikvienam atbildīgajam ventspilniekam.