REKLĀMA: Kāpēc auto vasarā pārkarst un ko pārbaudīt, pirms problēma kļūst nopietna

Tomēr auto parasti nepārkarst tikai tāpēc, ka ārā ir karsts. Biežāk vasaras apstākļi vienkārši atklāj problēmas, kas dzesēšanas sistēmā jau pastāvēja: zems dzesēšanas šķidruma līmenis, sūces, gaiss sistēmā, bojāts termostats, ūdens pumpis, radiators vai ventilators.

Kāpēc pārkaršana biežāk parādās tieši vasarā

Vasarā automašīnas dzesēšanas sistēmai ir jāstrādā lielākā slodzē. Ārējā temperatūra ir augstāka, biežāk tiek lietots kondicionieris, auto vairāk laika pavada sastrēgumos, bet garākos braucienos dzinējs ilgstoši darbojas paaugstinātā temperatūrā.

Īpaši labi tas jūtams lēnā satiksmē. Braucot pa šoseju, radiatoram palīdz dabiskā gaisa plūsma, bet stāvot uz vietas vai virzoties lēni, lielāka nozīme ir ventilatoram un visai dzesēšanas sistēmas darbībai. Ja sistēmā jau ir kāda vājā vieta, piemēram, neliela sūce, aizsērējis radiators vai nepietiekama dzesēšanas šķidruma cirkulācija, karstā laikā problēma kļūst pamanāma krietni ātrāk.

Pirmās pazīmes, ka motors sāk karst vairāk nekā vajadzētu

Motora pārkaršana ne vienmēr sākas ar tvaiku no motora pārsega. Bieži vien pirms tam parādās mazāk uzkrītošas pazīmes, kuras autovadītāji diemžēl mēdz ignorēt.

Uzmanību vajadzētu pievērst, ja parādās kāda no šīm pazīmēm:

• - temperatūras rādītājs regulāri kāpj augstāk nekā parasti;
• - panelī iedegas brīdinājuma lampiņa;
• - ventilators strādā neparasti bieži vai skaļi;
• - salonā vai pie motortelpas jūtama saldena smaka;
• - zem auto parādās šķidruma pleķi;
• - dzesēšanas šķidruma līmenis izplešanās traukā regulāri krītas;
• - salona apsilde darbojas nevienmērīgi.

Dažkārt par dzesēšanas sistēmas traucējumiem var liecināt arī nevienmērīga salona apsilde. Piemēram, ja siltais gaiss salonā pūš te spēcīgāk, te vājāk, sistēmā var būt gaiss vai nepietiekama šķidruma cirkulācija. Ja šādi simptomi atkārtojas, labāk pārbaudīt auto laikus, nevis gaidīt brīdi, kad motors tiešām pārkarst.

Dzesēšanas šķidruma līmenis, sūces un gaiss sistēmā

Dzesēšanas šķidruma līmenis ir viens no pirmajiem punktiem, ko autovadītājs var pārbaudīt pats. Ja līmenis ir zem normas, dzesēšanas sistēma var nespēt pietiekami efektīvi novadīt siltumu no motora.

Tomēr zems līmenis parasti nerodas “tāpat vien”. Ja dzesēšanas šķidrums regulāri jāpielej, visbiežāk kaut kur sistēmā ir sūce. Tā var būt radiatorā, dzesēšanas sistēmas šļaukās, savienojumu vietās, ūdens pumpī vai izplešanās traukā. Dažreiz sūce ir ļoti neliela un redzama tikai tad, kad sistēma uzsilst un tajā rodas spiediens.

Atsevišķa problēma ir gaiss dzesēšanas sistēmā. Tas nozīmē, ka sistēmā ir gaisa kabatas, kas traucē dzesēšanas šķidrumam vienmērīgi cirkulēt. Rezultātā daļa sistēmas var nedzesēties pareizi, temperatūras rādītājs var svārstīties, bet motors var sākt karst pat tad, ja izplešanās traukā šķidruma līmenis ir pietiekams.

Par gaisu sistēmā var liecināt burbuļošana izplešanās traukā, temperatūras svārstības vai nevienmērīga salona apsilde. Šādos gadījumos nepietiek tikai pieliet šķidrumu - sistēma ir jāpārbauda un vajadzības gadījumā pareizi jāatgaiso.

Radiators, šļaukas un ventilators: mazas problēmas karstumā kļūst lielas

Radiators ir viena no svarīgākajām dzesēšanas sistēmas daļām. Tas palīdz atdot siltumu no dzesēšanas šķidruma apkārtējā gaisā. Ja radiators ir aizsērējis, netīrs, bojāts vai tā siltuma atdeve ir pasliktinājusies, dzinējs var sākt karst, īpaši lēnā satiksmē vai karstā laikā.

Dzesēšanas sistēmas šļaukas arī nav mūžīgas. Ar laiku tās var sacietēt, saplaisāt, kļūt pārāk mīkstas vai sākt tecēt savienojumu vietās. Neliela sūce vēsākā laikā var šķist nenozīmīga, bet vasarā tā var ātri novest pie dzesēšanas šķidruma trūkuma un motora pārkaršanas.

Savukārt ventilators ir īpaši svarīgs pilsētā, sastrēgumos un ceļu remontu posmos. Braucot ātrāk, radiatoram palīdz gaisa plūsma, bet stāvot uz vietas dzesēšanu lielā mērā nodrošina ventilators. Ja tas neieslēdzas, ieslēdzas par vēlu vai strādā nepareizi, auto var sākt karst tieši tad, kad ārā ir karsts un satiksme kustas lēni.

Termostats un ūdens pumpis: detaļas, kuras bieži pamana par vēlu

Termostats regulē dzesēšanas šķidruma plūsmu. Kad motors ir auksts, termostats palīdz tam ātrāk sasniegt darba temperatūru. Kad motors uzsilst, termostatam jāatveras, lai dzesēšanas šķidrums varētu cirkulēt caur radiatoru.

Ja termostats iestrēgst aizvērtā vai daļēji aizvērtā stāvoklī, šķidrums nevar normāli plūst caur sistēmu, un motors var strauji pārkarst. Ja termostats iestrēgst atvērtā stāvoklī, motors var uzsilt pārāk lēni, bet pārkaršanas gadījumā bīstamāka parasti ir situācija, kad termostats neatveras pietiekami.

Ūdens pumpis nodrošina dzesēšanas šķidruma cirkulāciju pa sistēmu. Ja pumpis ir nolietots, bojāts vai nestrādā pietiekami efektīvi, šķidrums sistēmā var būt, bet tas nekustas tā, kā vajadzētu. Rezultātā motors var pārkarst pat tad, ja izplešanās traukā šķidruma līmenis šķiet normāls.

Dažos auto ūdens pumpja darbība ir saistīta ar piedziņas siksnu. Ja siksna ir bojāta, nodilusi vai slīd, tas var ietekmēt arī dzesēšanas sistēmas darbību. Tieši tāpēc pārkaršanas gadījumā nevajadzētu skatīties tikai uz šķidruma līmeni - svarīga ir arī cirkulācija.

Ko darīt, ja auto sāk pārkarst braukšanas laikā

Ja temperatūras rādītājs sāk kāpt, to nevajadzētu ignorēt. Pirmais solis ir samazināt slodzi uz motoru. Ja iespējams, jābrauc mierīgāk, jāizvairās no straujas paātrināšanās un jāizslēdz kondicionieris, jo tas rada papildu slodzi dzinējam.

Kā pagaidu risinājumu var ieslēgt salona apsildi uz silto režīmu un ventilatoru uz lielāku jaudu. Tas vasarā nav patīkami, jo salonā kļūst karsts, taču šādi salona radiators palīdz novadīt daļu siltuma no motora telpas uz salonu. Dažās situācijās tas var palīdzēt īslaicīgi samazināt temperatūru, lai drošāk nokļūtu līdz servisam, mājām vai piemērotai apstāšanās vietai.

Tomēr tas nav remonts un neatrisina problēmas cēloni. Ja temperatūra turpina kāpt, panelī deg brīdinājuma lampiņa, no motortelpas nāk tvaiks vai redzama šķidruma noplūde, drošāk ir apstāties, izslēgt motoru un ļaut tam atdzist. Turpināt braukt ar pārkarstošu motoru ir riskanti, jo tas var novest pie nopietniem dzinēja bojājumiem.

Avots: TRODO

Kad detaļas labāk pasūtīt laikus, nevis pēdējā brīdī

Ja pārbaudē atklājas, ka jāmaina termostats, ūdens pumpis, radiators, ventilators, dzesēšanas šķidruma sensors, izplešanās trauks vai dzesēšanas sistēmas šļaukas, detaļas jāizvēlas precīzi pēc konkrētā auto.

Dzesēšanas sistēmas detaļas nav tās, kuras vajadzētu pirkt tikai pēc aptuvenas līdzības. Vienam auto modelim var būt vairākas termostata, radiatora, ūdens pumpja vai ventilatora versijas, kas atšķiras pēc izmēra, stiprinājumiem, savienojumiem vai tehniskās specifikācijas.

Piemēram, TRODO rezerves daļas dzinēja dzesēšanas sistēmai var meklēt konkrētam auto, un pēc pieprasījuma speciālisti pārbauda izvēlēto detaļu saderību. Tas ir īpaši noderīgi, ja vienam modelim pieejamas vairākas līdzīgas, bet savstarpēji neatbilstošas detaļu versijas.

Pārkaršanu bieži var novērst vēl pirms vasaras karstuma

Motora pārkaršana reti ir pilnīgi nejauša. Biežāk tā ir sekas tam, ka dzesēšanas sistēmā jau bija kāda problēma: neliela sūce, gaiss sistēmā, bojāts termostats, vājš ūdens pumpis, netīrs radiators vai ventilatora darbības traucējumi.

Pirms vasaras vai garāka brauciena ir vērts pārbaudīt dzesēšanas šķidruma līmeni, redzamas sūces, šļauku stāvokli, radiatoru, ventilatora darbību, motoreļļas līmeni un temperatūras rādītāja uzvedību ikdienas braucienos. Ja auto sāk karst sastrēgumos, bet braucot ātrāk temperatūra krītas, tas jau ir signāls, ka dzesēšanas sistēma jāpārbauda rūpīgāk.

Autovadītājam nav jābūt mehāniķim, lai pamanītu pirmās pazīmes. Galvenais ir neatlikt pārbaudi, ja auto sāk uzvesties citādi nekā parasti. Jo agrāk problēma tiek pamanīta, jo lielāka iespēja izvairīties no dārga remonta.

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Kāpēc auto pārkarst tieši vasarā?
Karsts laiks, sastrēgumi, kondicioniera lietošana un garāki braucieni palielina slodzi uz dzesēšanas sistēmu. Ja sistēmā jau ir kāda vāja vieta, vasarā tā ātrāk kļūst pamanāma.

Ko nozīmē gaiss dzesēšanas sistēmā?
Tas nozīmē, ka sistēmā ir gaisa kabatas, kas traucē vienmērīgai dzesēšanas šķidruma cirkulācijai. Tas var izraisīt temperatūras svārstības, nevienmērīgu salona apsildi un motora pārkaršanu.

Vai drīkst turpināt braukt, ja temperatūra sāk kāpt?
Ja temperatūra paaugstinās nedaudz, var samazināt slodzi uz motoru, izslēgt kondicionieri un ieslēgt salona apsildi. Ja temperatūra turpina kāpt, drošāk ir apstāties un izslēgt motoru.

Vai salona apsildes ieslēgšana tiešām palīdz?
Jā, īslaicīgi tā var palīdzēt novadīt daļu siltuma no motora telpas uz salonu. Tas nav remonts, bet pagaidu risinājums, lai drošāk nokļūtu līdz servisam vai apstāšanās vietai.

Kā saprast, ka vainīgs termostats?
Par termostata problēmām var liecināt straujas temperatūras svārstības, motora pārkaršana vai neparasti ilga uzsilšana. Precīzu iemeslu gan vislabāk pārbaudīt servisā.

Vai bojāts ūdens pumpis var izraisīt pārkaršanu?
Jā. Ja ūdens pumpis nenodrošina normālu dzesēšanas šķidruma cirkulāciju, motors var pārkarst pat tad, ja šķidruma līmenis šķiet normāls.

Vai pārkaršana var sabojāt motoru?
Jā, ilgstoša pārkaršana var radīt nopietnus dzinēja bojājumus, tostarp galvas blīves bojājumus vai citas dārgas problēmas. Tāpēc pārkaršanu nevajadzētu ignorēt.