Lembergs: ''Ko vajag uzlabot? Disciplīnu!''

Pēc neliela kravu pieauguma aizvadītajā gadā Ventspils ostā janvārī atkal konstatēts kritums – gandrīz uz pusi. Vai zināmi cēloņi?

– Ilgus gadus vadīju Ventspils brīvostas valdi, pēdējais gads bija 2019. Kad mani no turienes izņēma ārā, gada laikā kravu apgrozījums samazinājās divas reizes, jo būtiski samazinājās uzticība Ventspils ostai. Tur ielika par brīvostas pārvaldnieku vienu apsargu, valdē bija tikai rīdzinieki, to vadīja viena meiča no Jaunās konservatīvās partijas, kas Ventspili zina tikai uz kartes. Nebija nekāda priekšstata ne par tranzītbiznesu, ne par partneriem, līdz ar to tas viss noveda līdz ārkārtīgi smagai krīzei ostā, kas tagad palielinās. Otrais aspekts ir – ieviestas dažādas sankcijas, kas skar tranzītu. (Domātas ārvalstu sankcijas, kas tiek vērstas pret dažādiem nedemokrātiskiem režīmiem par protestētāju apspiešanu un iebrukšanu kaimiņvalstīs, kuru rezultāts tomēr ietekmē arī kravu plūsmu uz Latviju. – red. piez.) Tā ir diezgan sena tradīcija. Kamēr es par to atbildēju, es vienmēr darīju visu, lai tās sankcijas, kas tiek ieviestas starptautiski [pret citām valstīm], minimāli skartu Latviju un Ventspili tajā skaitā. Šobrīd diemžēl tādu rūpju nav, un līdz ar to tās sankcijas, kas tiek ieviestas [pret kādiem citiem], ļoti smagi sit pa Ventspili. Tas rezultāts šobrīd ir tāds, ka kravu apgrozība, kas gaidāma šogad, ir zem krīzes minimuma, un Latvija aplaudē tam, ka tranzītbizness, tā latviski sakot, nosprāgst.

Līdz ar to ostā šobrīd jau ap 2000 cilvēku zaudējuši darbu, tās ir 2000 ģimenes, kopā ap 7–8 tūkstošiem ventspilnieku, kam būtiski un radikāli pasliktinājies dzīves līmenis. Diemžēl nekādi pasākumi no valdības vai Eiropas Savienības puses, lai šo krīzi mīkstinātu, nenotiek. Attieksme pret kravu apgrozījumu Ventspilī vai Kiprā apmēram tāda, it kā tas būtu viens un tas pats! Tāda nerūpēšanās par Latvijas interesēm ir apbrīnojama. Pie kā tas noved? To naudu, ko pelnīja mūsu tranzītbizness, zināt, kas tagad pelna? Krievijas ostas! Latvija atteicās no saviem ienākumiem un atdeva tos Krievijai, lai Vladimiram Vladimirovičam būtu vairāk naudas kara turpināšanai Ukrainā.

Igors Udodovs pēc ilgiem gadiem vietnieka amatā apstiprināts par Brīvostas pārvaldnieku. Vai viņš ir cilvēks, kam pa spēkam tikt galā ar šīm tendencēm?

– Pārvaldnieka darbības mērogs, tāpat kā valdes priekšsēdētājam, ir ļoti liels. ASV okeāna otrā pusē, Ķīna, Āzija, Rietumeiropa, Skandināvija – jāpazīst viss šis laukums kopumā un jāmēģina situāciju vērst par labu. Vai Udodova kungam tas izdosies? To dzīve rādīs.

Aizvadītas ziemas olimpiskās spēles, kurās mūsu atlēti sevi labi parādīja, izcīnot augstas vietas un medaļas. Labo rezultātu īpašnieki bieži vien nāk no mūsu puses vai arī trenējušies Ventspilī.

– Tā ir likumsakarība. Kad es pirms trīsdesmit gadiem gādāju naudu, lai Ventspilij uzbūvētu Ledus halli, doma bija, ka ventspilniekiem būs, kur paslidot, jo ziemas pie mums nekādas, slidot nav kur. Nevienam neienāca prātā, ka pēc trīsdesmit gadiem mums varētu būt divi NHL hokejisti un ka olimpiskajās spēlēs šorttrekā ventspilnieks var izcīnīt olimpisko medaļu! Bet mēs par to esam rūpējušies, mēs pārbūvējām ledus arēnu, izmainījām leņķus un platumus, tā kā mēs šorttrekā bijām Latvijā celmlauži. Kā pirmie Latvijā tagad redzam arī olimpisko medaļu. Kas ir svarīgi – varat sagādāt visu, bet ir vajadzīgi treneri un vajadzīgi sportisti. Vajag sintēzi starp viņiem. Tā ka apsveicu olimpieti Krūzbergu un viņa trenerus! Tā turpināt – vēl jau nav zelts!

Rezultātus pirmām kārtām dod treneris. Izciliem treneriem ir izcili sportisti. Vai tas ir Māris Grīva vieglatlētikā, vai tas ir Eduards Andruškevičs svarcelšanā: kur ir izcils treneris, tur ir izcili rezultāti. Ar nosacījumu, ka materiāli tehniskā bāze ir pietiekami moderna.

Jebkuras pašvaldības budžetā viens no lielākajiem izdevumu posteņiem ir izglītības finansējums. Taču par to atskaites netiek publicētas ne pašvaldības izdevumos, ne medijos. Kas par to sabiedrībai būtu jāzina?

– Pilsētas budžetā 30 miljoni ir izglītībai. Lielu daļu veido pedagogu algas. Mans puika iet trešajā klasē, mūs interesē ne miljoni, bet kvalitatīva izglītība. Tāpēc es personīgi sekoju rezultātiem, bet man ir tāda sajūta, ka izglītības kvalitātei netiek pievērsta īstā uzmanība. Lūk, devīto klašu centralizēto eksāmenu rezultāti. Ja matemātikā ir slikti rezultāti, beidzot devīto, tad vidusskolā tie labi vairs nevar būt. Skatāmies kopā pilsētu un novadu, kur pamatizglītībai ir vienādas prasības. Matemātikas rezultāts pagājušogad visaugstākais bija ģimnāzijā (79%), otrajā vietā – Piltenes pamatskola! Viņiem, es teikšu, izcils rezultāts ar 65%. Un tad ir Ventspils 4. vidusskola ar 62%. Ko ir svarīgi zināt vecākiem: ja atzīme centralizētajos eksāmenos skolā ir virs 60%, tas ir tas labais līmenis, un tā ir kvalitatīva izglītība. Protams, tas ir vidēji. Vēl būtu jāvērtē katra klase un katra pedagoga rezultāti atsevišķi, ko tad viņš tur ir sasniedzis ar saviem audzēkņiem.

Ceturtajā vietā ir Ugāles vidusskola, piektajā vietā ar 51% ir 2. pamatskola. Tad ir Puzes pamatskola, un vēl 50% līmeni matemātikā pārsniedz 2. vidusskola. Faktiski tās skolas, kas ir zem 50%, nedod kvalitatīvu izglītību matemātikā pamatizglītībā. Kā to var paskaidrot Ventspils 6. vidusskola, 1. pamatskola? Pārventas pamatskola, kurā vidējais eksāmenu procents ir 34%? Faktiski tāda skola būtu slēdzama!

Nu tad jautājums: nauda ir iedota, algas samaksātas, materiāltehniskā bāze ir, bērni mācās simtiem, bet viņi neiegūst normālu izglītību matemātikā! Ko viņi tālāk dzīvē var sasniegt? Kas par to atbild? Vai kāds ir saukts pie atbildības? Nav nekādas atbildības! Tas ir nepieļaujami.

Paskatīsimies angļu valodu. Vidējā balle ir ļoti laba pilsētā un novadā, virs 60%. Pirmajā vietā ir ģimnāzija ar 82%, otrajā vietā Ugāle, trešajā vietā atkal 4. vidusskola ar 77%. Bet zem tiem 60% ir 2. vidusskola, pēdējās vietās starp visām novada un pilsētas skolām ir 3. un Pārventas pamatskola. Mani personīgi tas ļoti neapmierina.

Starp citu, gatavojot šīgada pašvaldības budžetu, es lielāku uzmanību pievērsu skolu apgādei ar mācību līdzekļiem. Izrādījās, ka budžetā nav paredzēts tāds finansējums mācību līdzekļiem, kādu to prasa Izglītības likums! Mums iznāca tāda diezgan asa domu apmaiņa, bet es uzstāju, ka domei jānodrošina vispārizglītojošajās skolās mācību līdzekļi, cik tādi nepieciešami. Es neteikšu, ka man tas līdz galam izdevās. Katrā gadījumā progress ir.

Ja skolotājiem, vecākiem un bērniem nav mācību līdzekļi (no 30 miljoniem tur mācību līdzekļiem ir tikai ap 200 tūkstošiem eiro), tas ir galīgi nepieļaujami. Tad beigās arī ir tādi viduvēji rezultāti. Vēl jau ir pārbaudes darbi, 12. klašu eksāmenu rezultāti, par tiem varbūt varam citreiz parunāt, bet es aicinātu atbildīgos pievērst lielāku uzmanību galarezultātam! Tas mūsu bērns, kas beidz pamatskolu vai vidusskolu, viņš jau otrreiz nevar tos priekšmetus apgūt, piemēram, matemātiku! Labi, angļu valodu var apgūt [jebkurā vecumā], bet matemātiku ne. Ja tur ir caurums, tad nekā. Ja tu fiziku nejēdz, ķīmiju nejēdz, tad ir cauri – par ārstu vairs nevari kļūt.

Varbūt vecākiem aktīvāk jāiesaistās mērķu nospraušanā?

– Visās skolās ir vecāku padomes. Kad es sapratu, ka mācību līdzekļi ir nepietiekami, neizpilda likuma prasības, es uzrakstīju vēstules vecāku padomēm un skolu direktoriem, aicinot izteikt vajadzības. Es kā deputāts nedzirdu, ka tur kaut kā trūkst, un tas nozīmē, ka visa ir pietiekami. Bet, tā kā puika man mācās skolā, tad es dabūju to zināt kā vecāks, nevis kā domes deputāts! Tas ļāva man iesaistīties, un es domāju, ka mēs pavirzījām visu vajadzīgajā virzienā. Vecāki var būt aktīvāki, jo tas ir viens no vecāku pienākumiem – rūpēties par savu bērnu izglītību. Viņiem jāprasa no skolas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību! Katru stundu.

Aizvadītā ziema bija reti nopietna un barga. Kādi secinājumi no tās pašvaldībai?

– Savulaik, no rīta braucot uz darbu, izbraukāju sānieliņas un paskatījos, kas tur notiek. Padotie visi zināja, ka var uzrauties. Ja kaut kas nebūs izdarīts – tam jābūt izdarītam! Pie šī prasīguma visi bija pieraduši, ka pie mums halturēt nevar. Ņemot vērā kaut vai to, ko raksta pie jums forumā un arī pilsētas portālā, man liekas, ka tas darba rezultāts tiešām varēja būt labāks. Vajadzīgs lielāks prasīgums un precizitāte. Barga ziema bija tādā ziņā, ka 50 dienas bija sals, bet pēc sniega daudzuma ziema nebija diez ko barga. Nokusa dažās dienās, sniega vairs nav vispār. Atceros citas ziemas, kāds bija sniegs un kā mēs ar to cīnījāmies. Diemžēl man jāsaka – varēja būt labāk! Ko vajag uzlabot? Disciplīnu!