Ievieš principu ''parāds seko dzīvoklim''

Likums papildināts ar 13.1 pantu, kas nosaka dzīvokļa īpašuma ieguvēja atbildību par brīvprātīgi atsavinātā dzīvokļa īpašuma izdevumu segšanu. Minētais pants noteic, ka uz dzīvokļa īpašumu gulstas tā īpašnieka pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (komunālie pakalpojumi), iemaksas uzkrājumu fondā un maksu par zemes likumiskās lietošanas tiesībām (lietošanas maksa). Dzīvokļa īpašuma brīvprātīgas atsavināšanas (piemēram, pirkuma vai dāvinājuma) gadījumā tā ieguvējs atbild par minētajiem maksājumu parādiem, kas radušies ne agrāk kā trīs gadus pirms dzīvokļa īpašuma pārejas viņa īpašumā. Parādi, kas ir senāki par trīs gadiem, tiek piedzīti vispārējā Civilprocesa likuma noteiktā kārtībā. «Bet rūpīgs pārvaldnieks nepieļauj situāciju, ka parādi netiek piedzīti tik ilgstošā laika periodā,» uzskata jurists un kvalificēts pārvaldnieks, domnīcas Ilgtspējīga namu pārvaldīšana vadītājs Ingārs Daibe.

Likuma grozījumi paredz, ka dzīvokļa īpašuma ieguvējs segs arī nokavējuma procentus un maksās līgumsodu, ja tāds aprēķināts par parāda samaksas nokavējumu. Tāpat dzīvokļa īpašuma ieguvējam būs pienākums parādus un no to samaksas nokavējuma izrietošos maksājumus veikt nekavējoties pēc dzīvokļa īpašuma iegūšanas. Norēķini par cita veida pakalpojumiem, piemēram, internetu un elektroenerģijas piegādi, paliek iepriekšējā īpašnieka atbildība.

«Pārvaldnieki šīs likuma izmaiņas gaidīja jau sen. Ja atsaucam atmiņā dzīvokļu pirmreizējo privatizāciju, tad izziņa par parāda neesamību bija kā obligāts dokuments. Bez tā dzīvokļa privatizācija nebija iespējama,» grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā komentēja Ingārs Daibe. «Mans redzējums, ka arī tagad būs jāsper nākamais solis, un izziņa par komunālo pakalpojumu parāda neesamību jāiekļauj dokumentu paketē, lai reģistrētu īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Tas izslēgtu visas iespējamās spekulācijas un mūsu līdzcilvēku atraktīvās idejas.» Daibe uzsver, ka jaunās likuma normas aizsargās gan pārvaldniekus, gan dzīvokļu īpašnieku kopības. Komunālo pakalpojumu sniedzējus, kuri saņem samaksu no pārvaldniekiem, šīs izmaiņas faktiski neskar.

Vaicāts, kur iegūt informāciju par iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka parādiem, jurists pauda, ka informāciju var saņemt no pārvaldnieka, kura interesēs būtu šo informāciju sniegt. «Prognozēju, ka varētu iezīmēties problēmas, kas saistītas ar personas datu izpaušanu. Bet to rādīs laiks,» viņš piebilda. Pēc Daibes teiktā, pēdējo gadu laikā novērots, ka īpašumu pircēji vairāk interesējas pie pārvaldnieka gan par mājas kopējo tehnisko stāvokli, gan prognozējamiem remontdarbiem, to izmaksām. «Šeit vietā norādīt, ka, pērkot automašīnu, jebkurš var redzēt pēdējo tehnisko apskašu protokolus, t. i., var iegūt priekšstatu par automašīnas tehnisko stāvokli. Manuprāt, līdzīgu pieeju vajadzētu ieviest arī attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem. Pamatinformācijai par daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli būtu jābūt publiski brīvi pieejamai jebkuram interesentam,» uzskata Daibe.

Vaicāts par dzīvokļa jaunā īpašnieka tiesībām prasīt atlīdzināt iepriekšējā īpašnieka parādus, Daibe norādīja: «Likuma normas nosaka, ka par šiem parādiem var celt prasību pret iepriekšējo īpašnieku. Manuprāt, praksē tas kārtosies vienkāršāk. Darījuma brīdī tiek konstatētas iespējamās parādsaistības, kas tiek segtas no darījuma summas. Tas nozīmē, ka pārdevējs saņems mazāku naudas summu par savu atsavināmo īpašumu. Bet akcentēju, ka šo visu noteiks katrā konkrētā gadījumā vienošanās pušu starpā.»