REKLĀMA: iGaming ietekme uz globālo ekonomiku

Cik strauji aug iGaming industrija?

Interneta un viedierīču tehnoloģijām kļūstot arvien pieejamākām visā pasaulē, vēl arvien turpina pieaugt to spēlētaju skaits, kas pieslēdzas un izvēlas online kazino no viedtālruņiem un planšetēm. Tādēļ vairums ekspertu ir pārliecināti, ka iGaming industrija turpinās augt arī tuvākajā nākotnē. iGaming eksperts Latvijā, Mārtiņš Tanne, par kuru var iepazīties vairāk šeit, ir sagatavojis rakstu, kas vairāk iedziļinās iGaming industrijas ekonomikas izaugsmē.

Lai gan ir skaidrs, ka mēs vēl neesam piedzīvojuši tiešsaistes azartspēļu popularitātes augstāko punktu, ir vērts iepazīties ar statistiku, lai uzzinātu, tieši cik liels iGaming tirgus ir šobrīd, un kādu tā attīstību prognozē eksperti.

iGaming industrija skaitļos

• Eksperti prognozē, ka tiešsaistes azartspēļu tirgus šogad sasniegs $97,5 miljardu atzīmi

• Tiek paredzēts, ka tiešsaistes azartspēļu tirgus turpinās pieaugt par 6,47% katru gadu, sasniedzot $132,9 miljardus 2029. gadā

• 2029. gadā online kazino spēlēs 290,5 miljoni spēlētāju visā pasaulē

Kādu iespaidu iGaming industrija atstāj uz globālajiem finanšu tirgiem?

Investori labprāt iegulda naudu augošās industrijās, it sevišķi tad, ja tām paredz pieaugumu arī nākotnē. Vairums finanšu ekspertu uzskata, ka iGaming industrija turpinās pieaugt arī nākotnē, pateicoties šiem trim iemesliem:

1. Informācijas tehnoloģijas turpinās attītīties un kļūs pieejamas vairāk cilvēkiem

2. Turpinās pieeaugt to cilvēku skaits, kuriem pēc obligāto maksājumu segšanas atliek naudas, ko tērēt online kazino

3. Arvien vairāk valstu legalizēs tiešsaistes azartspēles, paverot jaunus tirgus

Pateicoties tik daudzsološajai online kazino industrijas nākotnei, arvien vairāk tehnoloģiju kompāniju investori sāk iekļaut iGaming uzņēmumus savos akciju portfeļos.

Kā tiešsaistes azartspēles ietekmē ekonomiku?

Arvien vairāk valstu legalizē tiešsaistes azartspēles, kas tām ļauj sajust vairākas pozitīvas pazīmes ekonomikā. Online kazino tiek aplikti ar lieliem nodokļiem, kas papildina valsts budžetu. iGaming industrija arī rada daudz darba vietu darbiniekiem ar dažādiem kvalifikācijas un izglītības līmeņiem un veicina citu uzņēmējdarbības sektoru attīstību.

Vairāk darba vietu

iGaming uzņēmumi nodarbina ļoti daudz darbinieku. Piemēram, viens no lielākajiem un veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem ir “Evolution”, kas izstrādā live kazino spēles, visā pasaulē nodarbina vairāk kā 10 tūkstošus darbinieku.

Ir skaidrs, kā veiksmīgi iGaming uzņēmumi rada jaunas darba vietas pa tiešo, bet ar to vien pozitīvā ietekme uz darba tirgu vēl nav izsmelta. Pateicoties nodokļiem, kādus valsts iekasē no online kazino, tiek radītas jaunas darba vietas arī publiskajā sektorā.

Vairāk nodokļu valsts kasē

Protams, nodokļus, kas tiek iekasēti no iGaming industrijas uzņēmumiem, var tērēt visdažādākajiem mērķiem. Sākot no ceļa remonta darbiem, līdz skolotāju algām un aizsardzības izdevumiem.

Pagājušajā 2023. gadā, Latvijā no iGaming industrijas tika iekasēti 93.5 miljoni eiro, apliecinot to, ka pat salīdzinoši nelielais vietējais azartspēļu tirgus valsts budžetam ir ļoti ienesīgs.

Online kazino un citām tiešsaistes azartspēļu platformām, valstij ir jāmaksā 10% nodoklis no bruto ieņēmumiem. Turklāt, šis nodoklis nāk papildus uzņēmumu ienākumu nodoklim, kas arī azartspēļu operatoriem ir paaugstināts - 25%.

Ņemot vērā to, ka online kazino vietnes tiek apliktas ar augstākiem nodokļiem, kā vairums citu uzņēmumu, kā arī to, ka iGaming industrija piedzīvo strauju izaugsmi, tās maksātie nodokļi nākotnē spēlēs arvien būtiskāku lomu vairāku valstu budžetos.

Citu sektoru uzņēmējdarbības attīstība

Online kazino starpā pastāv visai sīva konkurence. Tādēļ iGaming uzņēmumi tērē milzīgas summas par reklāmām un citiem pakalpojumiem, kādus piedāvā business-to-business (B2B) uzņēmumi.

Online kazino iegulda daudz līzekļu arī digitālajā mārketingā, programmatūras izstrādē, kiberdrošības risinājumos, maksājumu sistēmas izveidošanā un citos izdevumos, kas ir saistīti ar azartspēļu platformas izveidi. Vairumā gadījumu šī nauda neizplūst no valsts, bet nonāk vietējo uzņēmēju makos.