Lielā tilpuma alkoholiskos dzērienus varēs tirgot ražotāja struktūrvienībā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sēdē šodien, skatot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā trešajā lasījumā, atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka iepriekš atbalstītie tirdzniecības ierobežojumi nebūs spēkā, ja alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskus dzērienus tirgo to ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sēdē šodien, skatot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā trešajā lasījumā, atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka iepriekš atbalstītie tirdzniecības ierobežojumi nebūs spēkā, ja alu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskus dzērienus tirgo to ražošanas vietā vai ražotāja struktūrvienībā.

Tāpat komisija atbalstīja priekšlikumu, kas atļauj skaidras naudas norēķinus par mazajā alkoholisko dzērienu darītavā ražotu vīnu, raudzētiem dzērieniem, starpproduktiem vai pārējiem alkoholiskiem dzērieniem, neizmantojot kases aparātus un kases sistēmas, vienlaikus ievērojot normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību noteikto.

Komisijai vēstuli atsūtījusi SIA ''Kroņstrauts'', kas strādā ar zīmolu ''Sabiles sidrs'' un produktu pilda polimēra-lamināta maisā un iepako kartona kārbā. Šāda produkta tirdzniecība, pieņemot likumu, tiktu aizliegta, taču ražošanas pielāgošana mazākiem tilpumiem prasītu lielas investīcijas.

Deputāti apņēmās atbalstīt likumprojektā paredzēto izņēmumu papildinājumu, taču nolēma divu nedēļu laikā vienoties par precīzo definīciju. Patlaban izņēmumi attiecas uz dzērieniem, ja iepakojums izgatavots no stikla, keramikas, koka vai metāla.

Tāpat šo divu nedēļu laikā deputāti vienojās tikt skaidrībā ar pārejas perioda noteikumiem likumprojektam, ņemot vērā plašos ierobežojumus, ko tas paredz.

Savukārt Saeimas Juridiskais birojs aicināja vēlreiz vērtēt, vai tiešām ar šiem likuma grozījumiem tiek sasniegts iecerētais mērķis - samazināt alkoholisma problēmu Latvijā. Jo vairāk izņēmumu tiek noteikti, jo vairāk likumprojekts sāk zaudēt mērķi.

Vienlaikus Juridiskais birojs atzīmēja, ka jaunās normas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un to var sākt darīt jau pirms izmaiņu pieņemšanas.

Alus nozares pārstāvji sēdē informēja, ka vērsušies advokātu birojā ''Sorainen'' saistībā ar šo likumprojektu. Juristi pauduši, ka iecerētās normas ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas tostarp paredz aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus plastmasas pudelēs, kuru tilpums lielāks par vienu litru.

Šāds ierobežojums attieksies uz alu, raudzētiem dzērieniem, starpproduktiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt tos nepiemērot varēs tad, ja iepakojums izgatavots no stikla, keramikas, koka vai metāla.

Atbilstoši otrajā lasījumā atbalstītajam likumprojektam alu nevarēs pārdot iepakojumos virs 0,5 litriem, ja tā absolūtā spirta daudzums pārsniegs 5,8 tilpumprocentus. Savukārt, ja absolūtā spirta daudzums alkoholiskajā dzērienā nepārsniegs 5,8 tilpumprocentus, tā iepakojuma tilpums nedrīkstēs pārsniegt vienu litru.

Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2017.gada 1.septembrī.