Vajag tik rakt!

Staņislavs atklāj, ka pirms 25 gadiem tas bijis viens no pirmajiem kempingiem Latvijā ar Eiropas piesitienu. «Bijām jau kaut kur bijuši un paskatījušies, kā Eiropā kempingi izskatās. Jo mums, Latvijā, likās tā, ka nopļauj pļavu, uzliek tualeti jeb sirsniņmājiņu un kempings ir gatavs. Būsim atklāti – Latvijā vēl pašlaik daudzi domā, ka tā ir,» teic uzņēmējs. Vispirms uzbūvēta pirtiņa, kas tolaik bija mežmalā, bet šobrīd atrodas pašā īpašuma centrā. Saimnieks stāsta – kad teritorija iztīrīta, usmenieki pārsteigti konstatējuši, ka ezers nemaz nav tik tālu no lielā ceļa.

Ģimenēm un romantiskai atpūtai

«Ir kempingi, kas vasarā strādā tieši uz lielajiem pasākumiem, kā sporta spēles, kāzas. Mēs atkal šādus pasākumus īsti neņemam – esam atraduši savu lauciņu, kas ir ģimenes ar bērniem un pāri romantiskā atpūtā,» stāsta Iluta.

Ziemas sezonā te bieži uzturas darījumu tūristi – kvalificēti tehniskie speciālisti, kuri tuvējos uzņēmumos uzstāda un regulē iekārtas. Notiek arī konferences un semināri. Vasarā izteikti dominē ārvalstnieki, veidojot ap 80% no viesiem. Tendence ir pozitīva, bet nevar noliegt, ka ārvalstu tūristu plūsmu ietekmē karš Ukrainā. «Mēs tādai ilgstošai dzīvošanai esam latviešiem par dārgu,» spriež Iluta. Atšķirībā no tādiem kempingiem, kur nav algotu darbinieku un strādā tikai saimnieki, Usma SPA nevar atļauties nolaist cenu, jo ir jānotur darbinieki un jānomaksā valstij nodokļi.

Staņislavs akcentē, ka ļoti noderīgs Ventspils un novada uzņēmējiem un Baltijas tūrismam kopumā bijis prāmis, kas savulaik kursēja no Ventspils uz Sāremā. Tas ļāvis loģiski turpināt Baltijas apceļošanas maršrutu, kas iesākts, iebraucot Latvijā gar jūru no Klaipēdas puses. Diemžēl šādas opcijas vairs nav.

Daudzi Usmā ierodas ar kemperiem. Staņislavs skaidro, ka atpūta ar kemperiem ir vesela industrija, kas ārkārtīgi attīstījusies kovida laikā. Ar kemperiem visvairāk atbrauc vācieši, bet kopumā ar tiem visbagātākā valsts esot Holande, kur tas esot nācijas hobijs. Kemperus uzņemot teju visi, taču serviss, ko katrs viesiem piedāvā, atšķiras. Ja Usma SPA piedāvā plašas iespējas pēc Eiropas standartiem – elektrību, dušas, tualetes, kanalizācijas noliešanu, veļas mazgāšanu –, tad citviet, piemēram, ja kempings atrodas jūras krastā, var aprobežoties ar pašu minimālāko, un tūrists to ir gatavs pieciest, ja vien var stāvēt pie jūras.  

Laika gaitā ap Usmas ezeru ir saradušies daudz dažādu viesu uzņēmēju. Backāni rēķina, ka sezonas laikā to ir 14 vai vēl vairāk, taču par konkurentiem nesauc – tie esot kolēģi un sadarbība ir laba. Saimnieks uzsver, ka katrs viesis izvēlas savu – kādam pieņemams ir lētākais, bet vienkāršākais variants, cits atkal brauc uz dārgāko un sagaida, ka viņam piedāvās jahtu, golfu, restorānu un SPA. Iluta piebilst, ka tāpat sezonas laikā esot jāpadalās ar viesiem, jo visus uzņemt nespēj. «Ir pilnie laiki, kad ir daudz gribētāju atpūsties, bet to vietu ir tik, cik ir. Cenšamies aizsūtīt viesus uz blakus kempingiem vai viesnīcu, lai cilvēks tomēr paliek pie Usmas, nedodas kaut kur citur,» teic Iluta.

Dažādas izklaides

Tā kā Backāni ir burātāji, arī viesiem viņi piedāvā izbaudīt atpūtu uz jahtas. «Sākot strādāt šeit, sapratām, ka ne tikai mums patīk burāt, – ir ļoti daudz cilvēku uz pasaules, kam arī patīk burāt,» stāsta Staņislavs. Iespējas ir dažādas, piemēram, izvizināties ar jahtu, ko vada kapteinis. To iecienījuši pāri un vecmeitu ballīšu dalībnieces. «Smuki skati, instagramīgas bildes,» klientu vēlmes ieskicē Iluta. Taču, ja cilvēkam pašam ir atpūtas kuģa vadītāja apliecība, kopš pērnā gada viņš var noīrēt jahtu un ezerā izbraukt arī pats. Šāds piedāvājums strauji attīstās Polijā, Mazūrijas ezeros, un arī Usmā jau bijuši pirmie interesenti.

Backāni priecājas par labo sadarbību ar Vilni un Santu Baltiņiem, kas saimnieko Usmas golfa laukumā. Kad paši sākuši spēlēt golfu, padomājuši – kāpēc gan arī viesus neiepazīstināt ar šo nodarbi? Tad nu Staņislavs izveidojis nelielu treniņlaukumu, ko pats rūpīgi kopj. «Tas vīram ir kā audžubērns, ko viņš pats no nulles savām rokām izveidojis. Tas varētu būt Latvijā vienīgais laukums, ko kāds uztaisījis pats,» saka Iluta.

Staņislavs skaidro, ka šādas mazas vietiņas esot labas, lai cilvēki, kuri mēdz būt kautrīgi, klusi iemācītos spēlēt golfu. «Divas ģimenes, kas pagājušogad spēra pirmos soļus golfā, teica – aizbraucām uz Ozo golfa laukumu, un tur visi tādos tērpos staigā, tur tāds krogs. Mums bail – ko mēs vispār te darīsim? Bet gribas saprast, kas tas tāds ir, kā pieķerties nūjai, kā uzsist,» stāsta saimnieks. Atbraucot uz Usmu, viss esot vienkārši – cilvēki var mierīgā gaisotnē pamēģināt golfa spēli un, ja sanāk un iepatīkas, doties pie Santas uz Usmas golfa laukumu, lai iegūtu zaļo karti un varētu spēlēt jebkur pasaulē. Īpaši golfs patīkot bērniem – dažkārt viņi pat stundu varot dzenāt bumbiņu pa laukumu. Usma SPA ierīkots arī golfa spēles simulators, kas ļauj šo spēli apgūt arī nesezonā. Ģimeņu priekam kompleksā var sastapt arī dzīvnieciņus – tie ir Ilutas lolojums. 

Backāni ir pārliecināti, ka uzņēmumam visu laiku jāattīstās un, ja nedomā kaut ko jaunu, vismaz jāuztur viss tādā līmenī, lai cilvēkam rastos iespaids, ka te nesen bijis remonts. «Cilvēki, kas maksā naudiņu par atpūtu, vēlas redzēt, kas ar viņu naudu notiek. Tātad es katru gadu atbraucu un redzu – tas jauns, tas izdarīts, tas izremontēts, tas pārtaisīts. Tad cilvēkam liekas – es saprotu, kāpēc braucu, kāpēc par kaut ko maksāju, jo viņiem vajag naudu, lai attīstītos,» stāsta Iluta. Vislielākās vizuālās pārmaiņas viesnīca piedzīvojusi kovida laikā – izmantojot situāciju un apstiprināto Eiropas projektu, pilnībā izremontēts restorāns un numuriņi, kā arī nomainītas mēbeles.

Stabils kolektīvs

Vaicāti par darbaspēku, Backāni stāsta, ka par 70–80% kolektīvs ir stabils. Ir cilvēki, kas šeit strādā 12, 13 un pat 15 gadus. Tie ir gan usmenieki, gan cilvēki no Talsiem, Spāres. Iluta skaidro, ka vislielākie izaicinājumi Latvijā ir saistīti ar ēdināšanas jomu. Atrast labu viesmīli, pavāru – tas uzņēmējam ir ne tikai dārgi, tas ir arī izaicinoši. Veiksmes stāsts ir Justīne, kura savulaik mācījusies pēdējā kursā Ventspils tehnikumā par pavāru un gatavojusies braukt praksē uz Vāciju un tur arī aizķerties uz kādu laiku. «Bet šī prakse izjuka. Tā kā viņa ir vietējā meitene, mamma atnāca paprasīt, vai nevar sarunāt praksi šeit. Paņēmām viņu praksē, un tā viņa no virtuves palīga, viesmīļa ir izaugusi par restorāna vadītāju, ļoti labu savas jomas speciālistu,» stāsta Iluta.

Backāniem ir svarīgi uzņēmumā veidot ģimenisku vidi, tādu, lai cilvēkiem no rīta gribētos nākt uz darbu. Reizi gadā kolektīvam rīko Ziemassvētku svinības, vasarā – izbraucienu ar jahtu. Vēl darbiniekiem organizē ekskursijas – ik pavasari kolektīvs dodas vienas dienas ekskursijā pa Latviju, bet rudenī – divu, trīs dienu ekskursijā, arī uz Lietuvu un Igauniju. «Tā ir pateicība par izturību sezonā, jo tas visu darbinieku ģimenēm nav vienkāršs laiks. Aktīvajā sezonā visiem ir ļoti liela noslodze, ģimenēm nepaliek tik daudz laika,» norāda Iluta.

Pērn uzņēmums saņēma vairākas balvas – jau otro Kurzemes tūrisma balvu Lielais Jēkabs un arī Ventspils novada pašvaldības balvu kā labākais darba devējs. Vaicāti, ko balvas viņiem nozīmē, saimnieki atbild, ka uztver tās kā sava darba novērtējumu. Taču svarīgāka un mīļāka par nozares kolēģu novērtējumu esot balva, ko saņēmuši kā novada labākie darba devēji. «Man tā viennozīmīgi ir vismīļākā, jo tevi novērtē cilvēki, ar ko tu ikdienā strādā,» saka Iluta, un vīrs viņai piekrīt.

Arī klusajā sezonā, kad tūristu plūsma pieklust, darba netrūkst. Darbiniekiem pienākas atvaļinājumi, ir jāgatavojas nākamajai sezonai – notiek remontdarbi, jaunu ideju īstenošana. «Tāda ziema, kad netop nekas jauns, nav bijusi. Tad ir tā, ka liekas – varētu mazliet atpūsties pēc ziemas, bet sākas vasara, jaunā sezona. Sanāk, ka tu visu laiku esi tādā atpūtīšos rīt režīmā,» atklāj Iluta. Tajos brīžos, kad tomēr ir brīvāks laiks, Backāni pievēršas saviem hobijiem – dodas burāt vai spēlēt golfu.

Izturēt nemitīgo strādāšanu palīdz tas, ka abiem patīk tas, ko viņi dara. Iluta saka: «Man ļoti patīk komunicēt ar cilvēkiem. Vīram ļoti patīk visu laiku kaut ko attīstīt. Esam atraduši sevi tajā visā. Kolektīvs un mūsu lielā darba ģimene ir tā, kas arī palīdz izturēt šo slodzi un brīžus, kad gribas varbūt paraudāt, ka kaut kas nesanāk.» Bet Staņislavs piebilst: «Vajag tik rakt!»