Koncertzālē kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri uzstāsies jaunā vijolniece Elza Siliņa

Elza Siliņa kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņos vienu no skaistākajiem un iemīļotākajiem koncertiem vijolei – Fēliksa Mendelszona Bartoldi Vijolkoncertu. Par vakara īpašo notikumu kļūs Selgas Mences uvertīras Orions pirmatskaņojums. Darbs tapis īpaši šai programmai, un to iedvesmojis viens no spožākajiem zvaigznājiem nakts debesīs. Orķestra skanējumā atdzīvosies zvaigžņu pasaule ar tās noslēpumainību, gaismu un bezgalības sajūtu. Koncerta noslēgumā skanēs Žana Sibēliusa Otrā simfonija – viens no komponista ievērojamākajiem opusiem. Tajā dzirdama gan ziemeļnieciskas dabas varenība, gan cilvēka iekšējais spēks. Simfonijas emocionāli piepildītais un triumfējošais fināls joprojām aizkustina klausītājus visā pasaulē, padarot šo darbu par vienu no simfoniskās mūzikas virsotnēm.

Elza Siliņa ir viena no spilgtākajām jaunās paaudzes latviešu vijolniecēm. Viņas muzicēšana aizrauj ar enerģiju, patiesumu un pārliecību. Uz skatuves viņa valdzina ar savu klātbūtni un spēju ievest klausītājus mūzikas pasaulē. Elza spēj vienlīdz pārliecinoši atklāt gan mūzikas smalkākās noskaņas, gan tās spēku, veidojot īpašu saikni ar klausītājiem un padarot katru uzstāšanos par dzīvu un personisku muzikālo pieredzi. Fēliksa Mendelszona Koncerts vijolei ar orķestri ir viens no romantisma laikmeta izcilākajiem darbiem, kas jau gandrīz divus gadsimtus saglabājis savu vietu pasaules koncertzālēs. Tajā virtuozitāte savijas ar eleganci, bet tehniskais spožums nekad neaizēno mūzikas emocionālo dziļumu un dziedošo skaistumu.

Mūzika Elzu Siliņu pavada kopš bērnības. Būdama dziedātājas Ances Krauzes meita, viņa uzauga vidē, kur skatuve un koncerti bija ikdiena, tomēr mammas pēdās dziedāšanā negāja – viņa izvēlējās vijoli. Šodien jaunā vijolniece studē Berlīnē, uzstājas uz starptautiskām skatuvēm un ar pārliecību veido savu ceļu klasiskās mūzikas pasaulē.

Sarunā Elza Siliņa stāsta par pirmajiem soļiem mūzikā, studijām Vācijā un pieredzi, muzicējot kopā ar simfonisko orķestri.

Kāds bija ceļš uz mūziku, un vai mūziķu ģimenē vispār bija iespēja aizrauties arī ar kaut ko citu – citu mākslas veidu, sportu?

– Ceļš uz mūziku it nemaz nebija tāls vai sarežģīts – tā vienmēr bija man apkārt. Pašā sākumā vai nu klausījos, kā dzied mamma, vai dziedāju es pati. Vēlāk, kad man bija seši gadi, sekoja lēmums sūtīt mani uz mūzikas skolu. Jā, vijoles trenēšanās aizņēma (un vēl joprojām aizņem) daudz laika, taču tā man neliedza izbaudīt bērnību arī ārpus mūzikas. Paspēju arī ielīst jūrā, sērfot vai doties uz Alpiem braukt ar sniega dēli. Protams, ar laiku sapratu, ka, ja vēlos vijoles spēli attīstīt profesionāli, nedrīkstu pakļaut savas rokas riskam, tāpēc nācās no kalnu priekiem atteikties.

Liktos pašsaprotami, ka mūzikā turpinātu mammas dziedātājas ceļu. Izvēlējies vijoli. Kā nonāci pie šīs izvēles? Vai bija mēģinājumi spēlēt arī kādu citu instrumentu?

– Sākotnēji man bija paredzēts dziedāt, taču to man liedza kaisle mūžīgi aizkliegt kaklu un aizsmakt. Kad kalām mūzikas skolas plānus, padzirdējām, ka Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, kas atradās vien divu minūšu gājienā no mājām, ir iespēja mācīties pie lieliskas vijoles skolotājas – skolotājas Elizabetes Goļikovas. Tā nonācu viņas klasē un guvu vijoļspēles pamatus.

Kopīga programma ar Liepājas Simfonisko orķestri: kā gados jaunai mūziķei ir sadzīvot, pieņemt šo lomu – būt solistei liela kolektīva priekšā?

– Esmu ļoti priecīga un pagodināta par šādu iespēju. Spēlēt solo un kamermūziku ir mani divi lielie sapņi, tāpēc katrs koncerts ir mans motivācijas avots turpināt spēlēt un mīlēt mūziku.

Šobrīd ikdiena paiet studējot Vācijā – kāda ir šī studenta dzīve?

– Kopš 2025. gada oktobra esmu uzsākusi studijas Berlīnē Bārenboima-Saīda akadēmijā pie profesores Mihaelas Martinas. Gan stundas pie profesores, gan mācību priekšmeti, gan dzīve Vācijā ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Pēc katras stundas pie profesores esmu tik priecīga par jauniegūto informāciju, viņa man palīdz augt un uzlabot manas prasmes. Skolā apgūstam ne tikai mūzikas, bet arī humanitāros priekšmetus – filosofiju, vēsturi un literatūru. Šis ir lielisks un unikāls mūsu skolas aspekts – studenti aug ne tikai kā mūziķi, bet arī kā cilvēki. Pati skola arī studentiem nodrošina lieliskas iespējas. Divreiz esmu uzstājusies Maestro Daniela Bārenboima meistarklasēs, vairākkārt spēlējusi Pjēra Bulēza zālē un iepazinusi lieliskus cilvēkus. Berlīne kā pilsēta ir milzīga, un klasiskās mūzikas studentiem tā ir vieta, kur būt. Ārkārtīgi novērtēju lielo klāstu ar augstākās kvalitātes koncertiem un iespējām, ko pilsēta piedāvā. Noteikti jāpiemin, ka, kopš atbraucu uz Berlīni, esmu satikusi tik daudz fantastisku cilvēku. Skolā man ir daudz draugu un jūtos ļoti labi. Līdz šim neesmu izjutusi māju slimību, tomēr reizēm austiņās paklausos kādu latviešu dziesmu un vienmēr priecājos atbraukt uz Latviju.

Vai ir jau skaidri koncertu, jaunu koncertprogrammu vai varbūt ierakstu plāni nākamajam gadam?

– Ir daži koncerti un projekti, kas ieplānoti nākamajam gadam, taču, kā parasti, to skaits pieaug, kad nākamais gads pietuvojas. Līdz tam mierīgi trenējos, mācos un baudu dzīvi!

Koncertu koncertzālē Latvija organizē SIA Kurzemes filharmonija ar Ventspils pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes var iegādāties koncertzāles Latvija kasē, visās Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā – bilesuparadize.lv.