Ventspils muzeja ekspozīcijā apskatāms Lingbi cirvis

Muzeja pirmajā stāvā līdzās jau agrāk izstādītājiem akmens laikmeta priekšmetiem tagad savu vietu mūsdienīgā vitrīnā ieņēmis no ziemeļbrieža raga darinātais tā sauktais Lingbi cirvis. Priekšmets atrasts 2009. gadā Saldus novadā netālu no Ventas pietekas Zaņas. Atradēja pieredze arheoloģiskajos izrakumos ļāva necilo raga fragmentu novērtēt kā iespējamu senlietu un informēt par to Ventspils muzeju. Neparastā priekšmeta izpētē aktīvi iesaistījās senākā akmens laikmeta pētniece, arheoloģe I. Zagorska, kura atzina, ka ārēji necilo rīku darinājuši pirmie cilvēki Latvijas teritorijā pēc ledus laikmeta. Pateicoties viņai, Ķīles Universitātes laboratorijā tika veikta priekšmeta fragmenta analīze ar radioaktīvā oglekļa (C14) datēšanas metodi. Tās rezultāti apstiprināja raga priekšmeta senumu – izrādījās, ka apstrādātā raga rīks ir ticis izmantots ap 12 500 gadus tālā pagātnē. Šis datējums lika arī atvirzīt pirmo cilvēku ienākšanu Austrumbaltijā - tas noticis vismaz 2000 gadu agrāk, nekā uzskatīts līdz šim. Atradums tika uzdāvināts Ventspils muzejam un šobrīd apskatāms visiem interesentiem.

Jāatzīmē, ka pirmo iedzīvotāju – ziemeļbriežu mednieku - ienākšanas laikā senās krasta līnijas atšķīrās no mūsdienām. Gandrīz visu Ventspils novadu klāja ūdens – senais Baltijas ledus ezers. Ūdens piepildīja zemākās ieplakas, veidojot atsevišķus plašus baseinus – tajā skaitā arī tagadējā Usmas ezera rajonā. Virs ūdens līmeņa atradās tikai dažas neapdzīvotas salas Popes – Puzes rajonā. No ledāja brīvajās teritorijās veidojas tundrai – aukstai stepei raksturīgā augu valsts un parādījās pirmie lielākie dzīvnieki – ziemeļbrieži. Tie sekoja pirmie cilvēki šajās teritorijās – ziemeļbriežu mednieki. Lielo ūdenskrātuvju un seno upju krasti bija dabisks šķērslis ziemeļbriežu bariem, tieši tādēļ arī senākie ar cilvēku klātbūtni saistītie atradumi iegūti tieši tur. Līdz šim tādi atrasti galvenokārt Daugavas senlejā, bet pie Ventas iegūti tikai neapstrādāti ziemeļbriežu ragi un to fragmenti. Atradums pie Zaņas upes, senās Ventas baseinā, ir ne tikai senākais šobrīd datētais cilvēka darināts priekšmets Austrumbaltijā, bet arī pirmais drošais atradums, kas sniedz ziņas par pirmajiem iedzīvotājiem Rietumlatvijā.