LIZDA lūgs Vējonim neizsludināt lojalitātes grozījumus Izglītības likumā

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, ja rīt Saeimas deputātu vairākums pieņems strīdīgos grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp nosaka gadījumus, kad persona nedrīkst strādāt par pedagogu, arodbiedrība vērsīsies pie Vējoņa ar lūgumu šo likumu neizsludināt.

LIZDA ieskatā šie grozījumi būtu jāskata atkārtoti, to darot trīs lasījumos. Vanaga norāda, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uz likumprojekta skatīšanu Saeimas atbildīgajā komisijā pirms otrā lasījuma bija iesniedzis precizētu grozījumu redakciju, bet to nav skatījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kas sākotnēji virzītos grozījumus neatbalstīja.

Ņemot vērā jaunas grozījumos ietvertās nianses, LIZDA ir pārliecināta, ka tie būtu atkārtoti jāizdiskutē, tādējādi likums pagaidām nebūtu izsludināms.

Kā ziņots, ministrs bija iesniedzis priekšlikumus, kas paredzēja sīkāk sadalīt Izglītības likuma 51.pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Ministrs piedāvā atsevišķi nodalīt šajā punktā esošo pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Līdz šim likuma 51.panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus".

Šādi priekšlikums nodrošinātu to, ka tā dēvētie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiektos uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varētu tikt atbrīvoti, ja tie nepilda savu pienākumu, tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Valdība atbalstīja likuma 30.panta ceturtā punkta papildināšanu ar normu, ka par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt ne tikai persona, kurai ir nevainojama reputācija un kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, bet arī personai ir jāievēro atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegums. Ar šādu pašu piebildi papildināts arī likuma 48.pants, kas nosaka, kādas personas tiesīgas strādāt par pedagogu.

Tāpat mainīta 30.panta ceturtā punkta pirmās daļas redakcija, nosakot, ka izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālā darbība tiek novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestādes vadītāja profesionālā darbība novērtēta neapmierinoši, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu.

Atbalstīta arī panta sestās daļas pievienošana, tajā paredzot iespēju personai aizliegt ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu, ja Izglītības kvalitātes valsts dienests vai darba devējs konstatē izglītības iestādes vadītāja vai viņa rīcības neatbilstību šā likuma noteiktajām prasībām.

Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka likumprojekts izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tāds vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.