Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus likumā par ostām, kas paredz atcelt tā saukto ostu nodevu.

SM skaidroja, ka atbilstoši likumam par ostām Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ieskaita valsts pamatbudžetā maksājumu par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, kas ir vienāds ar šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajā budžetā - 10% no ostu maksām.

Maksājumi valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti un izmantoti ar ostu darbību saistītās publiskās lietošanas infrastruktūras attīstībai. Ostu pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt valsts budžeta dotāciju 90% apmērā no ostu pārvalžu maksājumiem valsts pamatbudžetā, savukārt atlikušie 10% tiek novirzīti valsts galveno autoceļu uzturēšanai (seguma pastiprināšanai un satiksmes drošības projektu īstenošanai).

Likumprojekts paredz atcelt pienākumu ostu pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā maksājumu par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu tāpēc, ka pašreizējā situācija, kad ostu pārvaldes saņem atpakaļ 90% no iemaksātajiem maksājumiem, rada birokrātisku un administratīvi nelietderīgu mehānismu, kas prasa papildu laiku un darba resursus. Turklāt dažreiz ostu pārvaldes spiestas izmantot kredīta resursus, lai veiktu maksājumus, tiek iesaldēti finanšu līdzekļi, kamēr ostu pārvaldes nesaņem valsts budžeta dotāciju. Ostu pārvaldes kopumā zaudē 532 080 eiro gadā. Šo summu būtu iespējams izmantot akvatoriju un kuģu ceļu padziļināšanas darbu veikšanai un dziļumu uzturēšanai, kas ir viena no svarīgākajām ostas infrastruktūras uzturēšanas izmaksu sadaļām.

Pēc SM aplēsēm, pieņemot attiecīgos likuma grozījumus, valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamajos gados saruktu par 5 320 801 eiro ik gadu.

Savukārt pret SM ieceri iepriekš iebilda Ekonomikas ministrija, kas 2013.gadā toreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) vadībā virzīja likumprojektu, lai Latvijas lielās ostas veiktu maksājumus valsts pamatbudžetā. Ekonomikas ministrija uzsver valsts autoceļu un ar ostu darbību saistītās publiskās infrastruktūras uzturēšanas nozīmīgumu, norādot, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, ostu pārvaldēm nebūtu pienākums konkrētos līdzekļus investēt infrastruktūras attīstībā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no 2014.gada stājās spēkā grozījumi Likumā par ostām, tādējādi Latvijas lielās ostas veic maksājumus valsts pamatbudžetā 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.

Ekonomikas ministrija - ostu nodevas idejas iniciatore - bija iecerējusi iekasētos līdzekļus pilnībā novirzīt ceļu sakārtošanai, taču valdība vēlāk atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz no ostu maksājumiem iegūtos līdzekļus budžeta dotācijas veidā piešķirt gan valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai, gan ostu pārvaldēm to akvatoriju/kuģu ceļu padziļināšanai un dziļuma uzturēšanai, turklāt autoceļiem paredzēts atvēlēt 10% no iekasētās summas, bet ostām - 90%.

Ostu pārvaldes maksājumus par iepriekšējo gadu valsts budžetā veic divu kalendāro nedēļu laikā pēc to gada pārskata apstiprināšanas.

Lasi vēl

Komentāri (2)

  • 0
    ozols 23.11.2016, 09:56:19

    SM aplēses - Tīrā Mahinācija :) Es par ,lai Latvijas lielās ostas veiktu maksājumus valsts pamatbudžetā !

  • 0
    Kurzemnieks 23.11.2016, 11:30:31

    Atceliet man arī , piemēram, zemes nodokli.
    Gribu būt brīvcilvēks:)
    PVN maksāšu, neuztraucieties.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: