ES valstu nevēlas ģenētiski modificētu pārtiku

Pilnīga aizlieguma tiesības lūgušas Austrija, Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Slovēnija un Ungārija, tikmēr Vācija iesniegusi pieteikumu par daļēju aizliegumu, kas pieļautu šādu kultūraugu audzēšanu pētniecības nolūkā.

Savukārt Beļģija un Lielbritānija pieteikušas aizliegumu tikai daļai valsts teritorijas - Beļģija Valonijas reģionam un Lielbritānija Skotijai, Velsai un Ziemeļīrijai.

Kompānijām, kas izstrādā ģenētiski modificētus kultūraugus, mēneša laikā ir tiesības paust savu attieksmi pret šiem pieprasījumiem, bet galīgais lēmums paliks dalībvalstu valdību ziņā.

Kā atzinusi kustības "Zemes Draugi" Eiropas nodaļas pārstāve Mute Šimpfa, vēl nekad kompānijām, kas izstrādā ģenētiski modificētus kultūraugus, nav dots tik skaidrs vēstījums, ka Eiropā tās netiek gaidītas.

Lai gan attieksme pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem Eiropā allaž bijusi visai noraidoša, iepriekš dalībvalstis varēja bloķēt to audzēšanu, vienīgi pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem par apdraudējumiem videi vai cilvēku veselībai, bet saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dalībvalstis var atteikties audzēt Eiropas Savienībā apstiprinātus ģenētiski modificētos kultūraugus, atsaucoties uz plašāku apsvērumu loku..

LETA