Ventspils brīvostas teritorijā, Talsu ielā 200, kur kādreiz audzēja kažokzvērus, ir aizsākusies šai vietai jaunas nozares – zivju produkcijas ražošanas – attīstība. Aptuveni 10 ha lielās degradētās teritorijas, kas bija pamesta vairāk nekā divdesmit gadu, atdzimšana sāksies ar saldētavas būvniecību 5000 t zivju uzglabāšanai.

Līgumu par teritorijas daļas Talsu ielā 200 nomu Ventspils brīvostas pārvalde jau parakstījusi ar Nacionālās zvejniecības ražotāju organizāciju (NZRO). Ventspils brīvostas pārvalde uzņēmusies sakārtot savu teritoriju, ieplānojot darbus trīs posmos, stāsta Tehniskās nodaļas vadītājs Māris Petrovskis. Līdz šā gada beigām nojauks vecās būves un atbrīvos teritoriju saldētavas būvniecībai. Pēc tam tiks sakārtota teritorija, kur nākamajā gadā Ventspils brīvostas pārvalde plāno izbūvēt pievedceļus, bet trešajā posmā tiks attīrīta un sagatavota iznomāšanai pārējā teritorijas daļa, skaidro Petrovskis.

Ventspils jauno saldētavu, kuras būvniecībai plānots piesaistīt Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu, ar nepacietību gaida zvejniecības kompānijas, kas ne tikai zvejo zivis, bet arī tās pārstrādā. Kompānija Verģi, kas ir NZRO biedre, pārstrādā 95% savas nozvejas. Šā gada augustā Ventspilī viesojoties zemkopības ministram Jānim Dūklavam, Verģu pārstāvji pastāstīja, ka trūkst platību saldēto zivju uzglabāšanai, kas veido saražotās produkcijas pamatapjomu.

Sākotnēji tika plānots, ka uz Talsu ielu 200, tālāk no dzīvojamās zonas, pārcelsies arī Ventspils zivju konservu kombināts (VZKK). Pēdējos gados no iedzīvotājiem saņemts ne mazums sūdzību par dūmiem un smakām zivju kūpināšanas laikā. Pilsētas dome un Ventspils brīvostas pārvalde ierosināja VZKK akcionāriem izskatīt iespēju pārcelt ražotni ārpus dzīvojamās zonas. Tika intensīvi strādāts pie tā, lai šo projektu īstenotu, norāda Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Taču galu galā VZKK akcionāri atlika pārcelšanos uz Talsu ielu 200. Viens no VZKK līdzīpašniekiem Andris Bite norādīja, ka tāds lēmums tika pieņemts vairāku faktoru dēļ. Galvenais – neskaidrā nākotne ar zivju pārstrādes produk­cijas eksporta tirgu. Aizliedzot piegādāt zivis uz Krieviju, jūtami samazinājies zivju produkcijas pieprasījums un ražošanas apjoms, bet jaunie tirgi un produkciju ražošanas tehnoloģijas vēl tikai tiek apgūti, norāda Bite. Viņš atzina, ka pagaidām vēl nav iespējams precīzi izlemt, kādu produkciju vajadzēs ražot un kādas investīcijas būs nepieciešams ieguldīt iekārtās. Patlaban uzņēmums piegādā šprotes, ķilavas un citus konservus tirgiem, kurus neskar importa aizliegums, proti, tā ir Vidusāzija, Kaukāzs, Ukraina, tomēr arī šajās valstīs ir vērojama ekonomiskā lejupslīde. Zivju konservu pārdošanas apjomi samazinājušies par 50–70%, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, saka Bite. VZKK produkcija tiek eksportēta arī uz Moldovu, Ēģipti, Čehiju, Poliju, Lietuvu, Igauniju, Izraēlu un ASV. Papildus kombināts ražo kūpināto zivju pusfabrikātus Polijas pārstrādes uzņēmumiem.

Tajā pašā laikā VZKK aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu dūmu un smaku emisiju. Bite pastāstīja par izmaiņām un tehnoloģiju uzlabošanu zivju kūpināšanas procesā, jau tagad samazinot dūmu un smaku izmešu daudzumu par 60–70%.

Patlaban Latvijas zivju pārstrādes ražotnēm nav tie vieglākie laiki, toskait nav iespējams īstenot tik grandiozu projektu kā ražotņu pārcelšanu uz jaunu vietu. Tomēr Bite norāda, ka šīs idejas īstenošana ir atlikta, taču nav noraidīta uz visiem laikiem. No savas puses arī Ventspils brīvostas pārvalde cer, ka smagie laiki VZKK aizies pagātnē un drīzumā radīsies pieprasījums pēc jaunām mūsdienu ražošanas jaudām, kuras varēs izvietot Talsu ielā 200.

Pēc vasaras atvaļinājuma zivju konservu kombināts atjaunojis darbu minimālā ražošanas apjomā. Uzņēmums strādā vienā maiņā piecas dienas nedēļā, tajā patlaban nodarbināti 90 cilvēku.

Teritorijas Talsu ielā 200 attīstība

nomnieks – Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija

mērķis – saldētavas būvniecība 5000 t saldēto zivju uzglabāšanai

projekta izmaksas – 2,1 milj. eiro

finansēšanas avots – ES Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

http://www.ventasbalss.lv/files/zivju2_KR.jpg

Ventspils zivju konservu kombinātā notiek pēdējie darbi blanšēto konservu ražošanas līniju uzstādīšanai. Jaunā produkcija tiks piegādāta Eiropas un ASV tirgum. Tie būs sardīņu un reņģu konservi jaunās alumīnija kārbās. Plānotais ražošanas apjoms – aptuveni pusmiljons kārbu mēnesī.

http://www.ventasbalss.lv/files/zivju1_KR.jpg

Ventspils zivju konservu kombinātā ieviesta jauna kūpināšanas tehnoloģija – tiek palielināts zivju apstrādes laiks un ir mainīta dūmu plūsmas sistēma kūpināšanas tunelī, par 60–70% samazinot dūmu izmešus atmosfērā.

Plānojam būvēt saldētavu

Inārijs Voits

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs

– Mūsu organizācija palīdz zvejnieku saimniecībām, toskait ražotājiem, uzlabot savas produkcijas noieta nosacījumus, racionāli izmantot jūras resursus, modernizēt iekārtas darbības attīstībai. Tikko noslēdzies viens no pēdējiem mūsu projektiem Ventspilī – noliktavas būvniecība Loču ielā 2a zvejniecības piederumu, aprīkojuma, tehnikas un mehānismu uzglabāšanai. Vecā noliktava, kas tika izmantota šiem mērķiem, bija jau teju sabrukusi. Nododot ekspluatācijā jauno noliktavu, Ventspils zvejniecības kompānijas ieguva lielisku vietu aprīkojuma un tehnikas uzglabāšanai. Noliktavas būvniecība izmaksāja 1,9 miljonus eiro, finansējumu nodrošināja mūsu organizācija no personīgajiem līdzekļiem.

Vairāk nekā desmit gadus mūsu organizācijai ir līgumi ar 13 zvejniecības kompānijām, no kurām mēs pērkam zivis, nodrošinot tām noietu un produkcijas uzglabāšanu, ko realizējam nekvalitatīvas izejvielas laikā vasaras mēnešos. Pēdējā laikā izteiktā zivju eksporta ierobežojuma dēļ Krievijas un ES savstarpējo sankciju rezultātā jūtam, ka trūkst noliktavas telpu saldēto zivju uzglabāšanai. Organizācija nomā vairāk nekā 2000 m2 saldētavas telpu, tāpēc mums ir vajadzīgas savas jaudas. Lai apmierinātu šo pieprasījumu, Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija parakstījusi līgumu ar Ventspils brīvostas pārvaldi par 1,6 ha teritorijas nomu Talsu ielā 200, kur plānojam būvēt lielu saldēšanas noliktavu 5000 t saldēto zivju uzglabāšanai. Saldētavas būvniecībai piesaistām ES Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu, projekta izmaksas – 2,1 miljons eiro. Mūsu organizācija iesniegusi projekta pieteikumu Lauku atbalsta dienestam, gaidām tā apstiprinājumu. Tāpat iesniedzām Ventspils pašvaldībai būvprojektu minimālā sastāvā un esam saņēmuši būvatļauju. Patlaban tiek izstrādāts saldēšanas ēkas tehniskais projekts, ir sākusies teritorijas sagatavošana – tiek veikta topogrāfija, komunikāciju ierīkošana (elektrokabeļi, ūdensvada un kanalizācijas tīkli). Pateicoties saldētavai, varēsim pārdot zivis no marta līdz oktobrim, kad jūrā tās ir nekvalitatīvas.

Sakārtosim teritoriju Talsu ielā 200

Igors Udodovs

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks

– Ņemot vērā iedzīvotāju viedokli, Ventspils brīvostas pārvalde jau ilgāku laiku strādāja pie Ventspils zivju konservu kombināta (VZKK) pārcelšanas iespēju izpētes. Kā optimālākā atrašanās vieta tika izvēlēta bijušās zvērsaimniecības teritorija Talsu ielā 200. Kopā ar VZKK pārstāvjiem tika īstenota iespējamo Eiropas fondu apzināšana, jo bija skaidrs, ka bez fondu atbalsta šādu projektu īstenot iespējams nebūs. Fondu programmas tika meklētas gan teritorijas atbrīvošanai no graustiem, gan jaunas ēkas būvniecībai. ES finansējuma avoti tika atrasti, taču arī ar visu iespējamo atbalstu VZKK nesaredzēja iespēju pārcelties, tādēļ no projekta īstenošanas atteicās. Mēs ar nožēlu, bet izpratni pieņēmām šo lēmumu: ja pārcelšanās uz jauno teritoriju var apdraudēt visa uzņēmuma turpmāko pastāvēšanu, tad projekta risks ir pārāk augsts visiem iesaistītajiem, toskait brīvostas pārvaldei.

Taču ir arī labā ziņa. Strādājot pie teritorijas Talsu ielā 200 sakārtošanas projekta, mums ir izdevies Ventspilij piesaistīt citu projektu – Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija šobrīd projektē un drīzumā teritorijā uzsāks zivju un pārtikas produktu saldētavas būv­niecību. Attiecīgi brīvostas pārvalde sakārtos visu aptuveni 10 hektāru Talsu ielas 200 teritoriju, atbrīvojot to no esošajām pussabrukušajām bijušās zvēraudzētavas ēkām un būvēm. Bez saldētavas projekta teritorijā varēs izvietoties vēl 3–4 projekti.

 

 

Lasi vēl

Komentāri (7)

  • -5
    default22 04.10.2016, 00:21:53

    Šito diršanu.. Valdemārs zārkā jau drošivien 20 reizes apgriezies..

  • -1
    Māris 04.10.2016, 01:05:35

    ES domāju ka blakus Verģiem NNVT teritorijā esošajā saldēto produktu termināli ar platību 10 000m2 var uzglabāt vismaz 25 000 tonnu zivju visu cauru gadu.

  • 0
    Ridzinieks.. 04.10.2016, 02:06:16

    Talsu 200, vai tā tik nav bijušā zvēru audzētava?

  • 0
    Nif nifs 04.10.2016, 10:09:46

    Rīdziniek, jau pirmajā raksta teikumā rakstīts, ka ir !

  • 0
    :( 04.10.2016, 17:11:48

    Bijušā zvēru audzētava? Vai tik tas nav Talsu 200?

  • -1
    Jefiņš 04.10.2016, 19:19:10

    ...pamesta vairāk nekā divdesmit gadu?
    Tas nu gan nevar būt.Apmēram ap 1998.-99. gadu vēl darbojās SIA "Redes",cilvēki strādāja,tiesa,ar algu izmaksām bija pašvaki.
    Vajag pārbaudīt,pirms rakstā piemin tādus ciparus.

  • -4
    Puaro 04.10.2016, 19:34:10

    default,ej noraust....

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: