Palīdzība tiem, kas palīdz 0

Laiku pa laikam viņš dodas uz frontes zonu, lai tiktos ar saviem tautiešiem, sniegtu viņiem Svēto Vakarēdienu, atbalstītu garīgi un morāli. Tarass stāsta, ka šīs tikšanās notiek dažādi: dažreiz viņš vienkārši klusē un klausās, dažreiz vairāk runā pats; no vienas tikšanās priesteris aiziet ar cerību, no otras – ar smagu sirdi. Armijas kapelāna misija ir atbalstīt un dot garīgo spēku tiem, kuri katru dienu un katru stundu riskē ar savu dzīvību, atrodas pastāvīgā spēcīgā emocionālā stresā, zaudējot draugus un tuviniekus.

Tādu pašu misiju pilda kapelāni policijā un glābšanas dienestos. Cilvēkiem, kas aizsargā sabiedrību, glābj dabas katastrofu, avāriju un vardarbības upurus, pašiem arī ir nepieciešama palīdzība un aizsardzība. Līdz šim Valsts policijā nebija kapelānu. Šomēnes tika izveidota īpaša nodaļa un darbu sāka pirmie kapelāni. Viņu uzdevums ir stiprināt policistu psiholoģisko izturību, būt blakus gan priekos, gan bēdās, ieviest policijas ikdienā cerību, mieru un spēku, ko dod ticība. 

Var pieņemt, ka policistu un glābēju darbā bieži rodas nepieciešamība pēc garīgā atbalsta. Policisti, ugunsdzēsēji un glābēji riskē, bet dažkārt pat upurē savu dzīvību miera laikā. Nesen Ventspils Pašvaldības policijas darbinieki Armands Arturs Sončiks un Lauris Langenfelds, riskējot ar savu dzīvību, ugunsgrēkā izglāba sešus cilvēkus. Ugunsgrēks izcēlās nemierīgajā piecstāvu mājā Fabrikas ielā 2a. Pirmie notikuma vietā ieradās pašvaldības policisti, kuri, nedomājot un negaidot ugunsdzēsēju ierašanos, metās  liesmu apņemtā stāvā, meklējot cilvēkus. Viņu palīdzība bija ļoti savlaicīga. Pieļauju, ka policistiem nebija speciāla apģērba un aizsardzības līdzekļu, kas aizsargā ugunsdzēsējus. Bet tajā brīdī, kad policisti skrēja uz māju, viņi, visticamāk, par to nedomāja.

Diemžēl mūsu valstī policistu un ugunsdzēsēju darbs netiek pienācīgi novērtēts un šo profesiju pārstāvji nesaņem atbilstošu atalgojumu. Uzkrātais stress izraisa izdegšanu. Kapelāns palīdz policistam emocionāli atbrīvoties no spriedzes, pārliecināt, ka arī dzelzs lūzt un kopā ir vieglāk pārdzīvot jebkuru negatīvu pieredzi. Dažreiz pat cilvēkam, kas nav saistīts ar ikdienas briesmām, rodas vilšanās un garīgā tukšuma brīži. Šādos brīžos šķiet, ka dzīvē viss ir tik slikti, ka nav nekādas cerības, un ir ļoti svarīgi, lai blakus būtu cilvēks, kas palīdz atrast spēku un ticību. Jo Augstākajam Spēkam nekas nav neiespējams. Tiem, kuri ikdienā riskē ar savu dzīvību citu dzīvības vārdā, šāda ticība ir vienkārši nepieciešama.