Nauda pazūd vienā zvanā 0

Savukārt pērn šajā pašā laika periodā zaudējumi bija 14 039 486 eiro. Skaitļi ir biedējoši – šogad tie jau gandrīz par četriem miljoniem lielāki.

Arī man nesen piezvanīja viltus LMT. Zvanīja no Latvijas telefona numura, tāpēc sākumā manī nekādas īpašas aizdomas neradīja. Man tika teikts, ka esmu pieslēgusi mājas internetu. Tā kā es neko tādu nebiju darījusi, man pārliecinoši tika skaidrots, ka kāds ir to izdarījis manā vārdā. Tad sekoja brīdis, kurā mani lūdza nenolikt klausuli, jo savienos ar tehnisko daļu vai ko tamlīdzīgu. Taču kaut kas man lika darīt tieši pretējo, proti, pārtraukt zvanu un nospiest sarkano telefona pogu, kaut īsti neko nesapratu. Lai noskaidrotu vairāk, atvēru datoru un iegāju Mans LMT, kur, protams, nekāds mājas interneta pieslēgums neeksistēja. Kamēr to pētīju, saņēmu kādus padsmit (!) zvanus gan no Latvijas, gan no citu valstu numuriem. Tad jau, protams, bija skaidrs, ka tas bija mēģinājums mani ievilkt kādā krāpniecības shēmā. Lai arī nekas slikts nenotika, jāsaka, ka sajūtas galīgi nav patīkamas. Piezvanīju vēl LMT ar domu, ka jāpastāsta, ka uzņēmuma vārdā uzdarbojas krāpnieki, taču, kā izrādījās, tas jau sen esot ticis darīts zināms sabiedrībai. Ierakstīja Latvijas numurus, no kuriem man zvanīja, teica, ka iereģistrēs manu zvanu zināšanai. Tas arī viss.

Mēs esam tik nepasargāti mūsdienu pasaulē. Turklāt arī mākslīgais intelekts kļūst par krāpnieku sabiedroto. Ar tā palīdzību iespējams radīt viltus balsis, video un e-pastus, kas izklausās un izskatās absolūti ticami. Piemēram, jau reģistrēti gadījumi, kad uzņēmumu darbinieki pārskaitījuši tūkstošus vadītājam, kura balss patiesībā bijusi mākslīgi radīta. Tāpat ar dažiem klikšķiem iespējams uzrakstīt gramatiski perfektus, personalizētus krāpnieciskus e-pastus, kas precīzi pielāgoti upura interesēm vai darba vietai.

Pēc nesenā gadījuma ar viltus LMT nolēmu vairāk pievērst uzmanību informācijai par krāpniecības shēmām, jo informētība noteikti var palīdzēt. Redzu, ka arī policijai šajā jomā ir laba ideja, jo mājaslapā ir apkopota informācija par populārākajiem krāpšanas veidiem, un saraksts ir diezgan iespaidīgs: telefonkrāpnieki – zvans no bankas vai brokera, rēķinu krāpšana, e-pasta krāpšana, ļaunprogrammatūras e-pastos, viltus interneta veikali, sludinājumi ar avansa maksājumu, viltus loterijas un balvas, viltus uzņēmumu darbinieki pie durvīm utt.

Krāpnieki, izmantojot izdomu, radošumu un prasmes, ko pastiprina mūsdienu tehnoloģiju iespējas, padara mūs īpaši ievainojamus. Jābūt ļoti piesardzīgiem, un svarīgi nepieņemt lēmumus steigā, jo tieši to izmanto lielākā daļa krāpniecību.