Vēl ir augusts un gribas, muguru atliecot, stāvēt un raudzīties smagajā ābelē kā svētajā un neko vēl nepiesaukt. Varētu vērties mūžīgi, bet – tās mušas! Kā jau vasaras beigās ierasts, mušu ir daudz. Tās pamanās ielīst istabā, sildās saulē, pie datora ventilācijas restītes, pat pie ūdens boilera sarkanās gaismiņas. Saberzē kājas, piegludina spārnus un grib tikai vienu – turpināties.
Ilgi un laimīgi
Pagājušās pietdienas laikraksta pirmajā lapā laimīgi smaida pāris, kurš tieši tajā dienā atzīmēja savu kāzu 55. jubileju, kas tiešām ir ievērojams...
Bēgt nedrīkst karot
Komatus virsrakstā katrs var salikt pats. Pēc savas pārliecības. Es liktu pirms karot.
Ka tik pašam labi
Kopš 24. februāra pasaulē daudzas lietas vairs neiet vecajās sliedēs, daudzas lietas tiek pārvērtētas, skatītas un uztvertas citādāk. Gribot negribot...
Ar nodomu vien par maz
No 1. jūlija Latvijā ievērojami samazinās atbalsts Latvijā esošajiem Ukrainas bēgļiem, kuri pie mums nonākuši, bēgot no kara. Pašvaldības gaida no...
Zemenes savā kastītē
Nupat esam nosvinējuši vasaras saulgriežus un Jāņus. Tas ir brīdis, kad kopā ar dabu esam visciešāk, kad apzināmies, cik nozīmīgs mums ir dabas dotais...










