Pēdējos gados bijām pieraduši pie ziemām, kas vairāk atgādināja garu novembri. Sniegs uz brīdi uzkrīt, uzreiz nokūst, sals uznāk, bet ne uz ilgu laiku, un pavasaris pienāk gandrīz nemanāmi. Šogad bija citādi. Ziema kā atnāca, tā palika, un dažbrīd pat šķita, ka nekad vairs nebeigsies. Un līdz ar to arī pavasaris beidzot ir atnāca kā liels notikums, nevis kā pelēka pāreja. Un šogad tu tā pa īstam saproti to, ka, ja nav īstas ziemas, nav arī īstas pavasara gaidīšanas.
Šogad ziema lika sevi just līdz mielēm. Sals turējās, sniegs krājās, ledus uz upēm, ezeriem un pat jūras bija īsts, nevis simbolisks. Un tikai tagad, kad ledus pamazām atkāpjas un ūdens atkal sāk kustēties, pirmā ūdens čalošana šķiet skaļāka nekā citus gadus. Zeme, kas atsedzas no sniega, šķiet tuvāka, gaisma – gaišāka. Barga ziema nav tikai neērtības un lieli apkures rēķini. Tā ir kā mēraukla, bez kuras mēs vairs nepamanām, cik liels notikums ir pavasaris.
Šajā laikā es pēkšņi daudz skaidrāk arī sapratu un labāk izjutu, kāpēc mūsu senči svinēja Meteņus vai slāvi – Masļeņicu. Svētki ir veids, kā cilvēki saskaņo savu dzīvi ar dabas ciklu, atzīstot, ka ziemas vara tuvojas beigām. Un tas milzīgais prieks par gaidāmo notikumu – pavasari, kas neglābjami tuvojas! Šogad ne reizi vien iztēlē sadedzināju savu salmu lelli, jo ziemai ir jāaiziet.
Daba dzīvo cikliski. Tajā ir ritms un pārejas, sastingums un atkusnis. Un, iespējams, cilvēkam arī ir vajadzīgi šādi periodi. Laiks, kad viss šķiet apstājies, un laiks, kad atkal sāk kustēties. Un tas liek domāt, ka varbūt arī dzīvē nevajag baidīties no aukstuma posmiem. Tie nav tukši. Tie sagatavo gaišajam, dzīvajam, priecīgajam un ļauj to novērtēt.
Gadalaiku maiņa ir dziļi iekodēta mūsu tautas tradīcijās, un šogad mēs to varam īsti sajust un piedzīvot. Taču tas, visticamāk, nenozīmē, ka tādas īstas un bargas ziemas ir uz palikšanu. Drīzāk šis gads varētu būt izņēmums, jo kopējās klimata pārmaiņu tendences liecina par pretēju virzību. Pēdējos gados zinātnieki vairākkārt nākuši klajā ar paziņojumiem, ka globālā sasilšana notiek straujāk, nekā prognozēts līdz šim.
Šā gada sākumā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs organizēja starptautisku zinātnisku konferenci, kurā analizēja ledus plūdu riskus Latvijā un Lietuvā klimata pārmaiņu kontekstā, un viens no secinājumiem attiecībā uz klimata pārmaiņām skan šādi: lai gan klimata modeļi liecina par ilgtermiņa sasilšanas tendenci, dabiskā mainība joprojām radīs atsevišķas aukstākas ziemas. Tātad līdzīgus dabas kontrastus kā šogad, iespējams, tomēr vēl laiku pa laikam piedzīvosim!







Komentāri (0)