Nesen iesaistījos brīvprātīgajos, kas palīdz šķirot un vākt mantas Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Ventspilī, kā arī tiem, kuri palikuši savā zemē, lai to aizstāvētu no iebrucēja.

Pirmais vakars, ko pavadīju centrā, man bija tāds sava veida kultūršoks, jo starp atnestajām mantām varēju iegrimt ļoti dziļā pagātnē. Apavi, drēbes – liecinieki ļoti seniem laikiem. Kārtojot un šķirojot, vairākkārt izbrīnā iepletu acis un pie sevis padomāju: «Vai tiešām?» Vai tiešām ar vecajiem, netīrajiem, saplēstajiem apaviem un drēbēm kāds ir gribējis palīdzēt? Vai varbūt vēlējies iztīrīt savu skapi, pagrabu vai mājas bēniņus? Iespējams, kāds tiešām no tīras sirds ir atnesis to, kas viņam ir, bet vairumā gadījumu mana apziņa liek domāt par otro variantu – atbrīvoties no liekā.

Aiz loga ir 2022. gads, un tāds pats gadskaitlis ir arī tajā vietā, no kurienes šobrīd pie mums iebrauc bēgļi. Tās ir jaunas, skaistas sievietes, tie ir bērni, pusaudži, arī veci cilvēki. Tie ir cilvēki, kas ikdienā kā mēs visi seko līdzi modei, aktuālajām tendencēm, cilvēki, kas grib labi izskatīties un labi justies. Varbūt kāds šobrīd domā, ko viņa tur muld? Lai ņem to, kas ir, ko dod! Jā, viņi arī ņem, pieņem un ir pateicīgi par to – tiešām! Bet tas nenozīmē, ka viņi vēlas vilkt netīru apakšveļu, sapelējušu kreklu vai sūdainus zābakus! Jā, to visu redzēju, šķirojot un kārtojot ziedotās mantas trīs dienu garumā, un man bija kauns.

Vēl manī sašutumu raisa tas, ka šie cilvēki tiek mērīti pēc tā, kā ir nokļuvuši pie mums – ar savu transportu vai autobusu; ja ar savu transportu, tad kādu! Mīļie cilvēki, vai jūs, ja būtu iespēja bēgt no kara, domātu, ka automašīna, kas ir aiz loga, izskatīsies pārāk glauni bēgļu statusam!? Man gribas domāt, ka nē. Jums būtu vienalga, ka tikai varat pasargāt savus mīļos un sevi. Vai tas, ka viņš Latvijā ir ieradies ar savu mašīnu, nozīmē, ka viņam nepienākas zobu pasta, drēbes vai ēdiens? Sajūta, ka liela daļa cilvēku ir zaudējuši jebkādu loģisku domāšanu un līdzjūtību.

Vēl viens gadījums! Kāda bēgļu ģimene interesējās par īpašuma iegādi, vai nepilsoņi to Latvijā var izdarīt. Tad nu atkal bija iespēja pārliecināties par cilvēku domāšanu, jo sašutums par šādu, pavisam normālu jautājumu kādai personai bija milzīgs. Kā? Kā gan cilvēks, kurš ir cietis no kara, spēj domāt par īpašuma iegādi? Kāpēc tad mēs palīdzam ar ziedojumiem? Es tajā brīdī gribēju kliegt, bet savaldījos, jo sapratu, ka nav vērts. Tam cilvēkam karš nozīmē – tev nekā nav, tev nekas nepieder un tu šobrīd pat domāt par nākotni nedrīksti, jo izskatīsies nesmuki, gluži kā tā automašīna, ar kuru ir aizmukts.

Paskatāmies kalendārā – ir 2022. gads!

Komentāri (0)

  • 0
    Parko 28.03.2022, 11:04:22

    Nu nezinu.. man ir pilnīgi cita pieredze ar šiem. Bēgļi šobrīd izmitinās pie kaimiņiem. Kaimiņš labs draugs padalījās ar ēdienu ar savējiem. Bēgļu bērni pārmet kaimiņam, ka nevajag dalīties ar ēdienu ar citiem, nevajadzēja dot viņam.
    Nu lūk, tas jau vien parāda viņu mentalitāti.

  • -7
    Neimanis 28.03.2022, 17:27:03

    Ko? Ukraiņi saka, ka kaimiņam nav sava ģimene jābaro?

  • -1
    Larijs Kukarans 31.03.2022, 12:26:53

    Pēter,no tevis jau neko citu nesagaidīsi,nu nevajag tēlot muļķīti un palikt par klaunu,kā Mairis Briedis.Bija foršs sportists,bet sajāja visu ar saviem stulbajiem gājieniem,dēļ naudas gatavs par ākstu palikt,pretīgi.Neej viņa pēdās.

  • 0
    Kriska 07.04.2022, 13:33:25

    Skumji lasīt Jūsu piedzīvotu. No otras puses mēs nedzīvojam tik pārticīgi , ka parastais cilvēks varētu sapirkt zobu pastu (iztikt var ar ūdeni un sodu) , higiēnas preces bērniem un sievietēm ( var iztikt ar marles gabalu un ziepēm) , dārgo mazgājamo pulveri (var iztikt ar ziepēm) un daudz ko tādu, ko redzu prasīto mantu sarakstos.

  • 0
    Kriska 08.04.2022, 11:45:38

    Turpinājumā: lai ukrainieši redz , ka ES arī tādas valsts ka Latvija, gandrīz nabadzīgāka ES, lai atgriezušies mājās padomātu vai stāties tajā vai ne.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: