Atzīšos grēkā – smalki ar visu, ko piedāvāja šī gada pilsētas svētku programma, iepazīties neizdevās. Cauri tiem izstaigāt iznāca gan, un man šķiet, ka kaut ko tādu, ko var saukt par svētku sajūtu, izjutu. Kaut vai tāpēc, ka apkārt bija daudz smaidīgu seju. Kā jau svētkos tam jābūt.
Mīļie ventiņi, cienījamie pilsētas viesi, draugi!
Sirsnīgi sveicu jūs Ventspils pilsētas 726. dzimšanas dienā! Ventspils svētkos mēs tiekamies katru gadu. Bet katru reizi tas notiek it kā no jauna, jo...
Odziņas un cukurgraudi
Jūnijā pie mums viesojās Eiropas lielāko tulkotāju māju vadītāju apvienība RECIT savā gadskārtējā konferencē – tur bija pārstāvji no Anglijas, Francijas,...
Krišjāņa Valdemāra brilles. 11. turpinājums
Ventspilī, Ventas krastā, pašā Ostas promenādes centrā uz bronzas soliņa sēž vientuļš bronzas vīrs. Skumjām acīm viņš noskatās uz ostā ienākošajiem...
Nelasiet šo tekstu
Nesen aizlīgojušajos Jāņos saņēmām no draugiem saistošu lasāmvielu – septiņus centimetrus biezu 1987.gada žurnāla Zvaigzne gada iesējumu, kurā...
Krišjāņa Valdemāra brilles. 10. turpinājums
Ventspilī, Ventas krastā, pašā Ostas promenādes centrā uz bronzas soliņa sēž vientuļš bronzas vīrs. Skumjām acīm viņš noskatās uz ostā ienākošajiem...










