Svētkos kā svētkos 1

Protams, svētki var būt dažādi un arī izpratne par to, kas ir svētku sajūta, var atšķirties, bet, manuprāt, tiem ļoti piestāv tāds pozitīvs burziņš un daudz tautas. Jā, kāds uzreiz teiks, ka pilsētas svētki, kā parasti, domāti viesiem, nevis vietējiem, bet man tad uzreiz gribas pajautāt, kā ir tad, kad šie cilvēki kaut ko lielāku svin mājās? Vai visbiežāk nav tā, ka viesi atnāk, pasēž un aiziet, bet jums paliek nogurums par galda klāšanu un netīrie trauki? Prieks ir par to, ka jūs tik daudzi atceras un labprāt nāk ciemos, un tieši tāpat ir ar Ventspili – priecāsimies, ka mēs patīkam tik daudziem!

To, ka svētku svinībās aktīvāk piedalās tuvāki un tālāki viesi, tiešām var just. Ja agrāk promenādē bija liela iespēja satikt sen neredzētu cilvēkus, tad tagad pārsvara satiec vienkārši neredzētus. Ventspilnieki svētku dienas programmu uztver gluži praktiski, dodoties iepirkties uz tirdziņu, bet promenādē atgriežoties jau pēc vakariņām. Taču tas droši vien ir arī tāpēc, ka svētku programma izkaisīta pa visu pilsētu, kas tiešām ir lieliski! Šogad ar pilnu jaudu atkal svētkos iekļāvās Lielais laukums, tāpēc no Ziedu pulksteņa līdz pat Ostas ielai varēja iet kā varēja soļot vienos priekos – svētki bija tepat blakus un visapkārt. Uzreiz piebilde par Lielo laukumu! Pēc jaunās strūklakas atklāšanas tas noteikti kļūs par vēl populārāku atpūtas vietu, tāpēc laukumu steidzīgi vajadzētu apdzīvot! Kāpēc svētdien saldējumu tirgotāji dežūrēja pie ziedu paklājiem, bet pie fregates tāda nebija neviena? Vajag, un varbūt ne tikai saldējuma tirgotājus vien.

Patika svētku gājiens, kurā tiešām bija maz tādu gājēju ķeksītim – katrs bija par kaut ko padomājis, bet dažas kolonas bija patiešām iespaidīgas. To, ka gājienu dalībieki cenšas, novērtē arī skatītāji, jo to Lielā prospekta malā kļūst arvien vairāk. Tiesa, gribētos piebilst, ka domājot par savas kolonas noformēšu, der padomāt arī par to, kā pēc tās visu savākt, citādāk vēl pat pirmdienā vietām mirdz improvizēto salūtu pārpalikumi. Starp citu, paveicās tiem, aiz kuriem ar savu tehniku brauca Bucher Municipal.

Cilvēki Ventspils ielās tiešām bija smaidīgi, un man pat gribas apgalvot, ka svētdien, kad ļaužu jau bija kļuvis krietni mazāk, šos smaidus un pozitīvos noskaņojumu varēja just joprojām. Ventspilnieki uzcienāja viesus ar svētkiem, bet ciemiņi atstāja mums pozitīvi uzlādētu vidi – nu, vai tad tā nav viena īsti svētku burvība?