Nelasiet šo tekstu

Naivi pabrīnos par teksta drosmīgo ironiju, jo pamati šai draudzībai tiešām tika iecementēti pasen - , « 1941. gada 14. jūnijā no Ventspils deportēja 271 personu. No ģimenēm atrautos vīriešus nosūtīja uz Vjatlagu (Vjatkas labošanas darbu nometne) Kirovas apgabalā. No 92 Vjatlagā ieslodzītajiem ventspilniekiem izdzīvoja četri cilvēki». Tas ir teksts no Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī pirms Jāņiem atklātās izstādes par 1940. gada un 1941.gada padomju varas represijām pret Ventspils iedzīvotājiem. Protams, 1987.gada Zvaigznē nekas tāds pat starp rindām nav atrodams: «Cariskajā trimdā izsūtītie brāļi Sprūdes te pirmoreiz iepazīstināja Sergeju Kirovu ar marksitisko literatūru un uzaicināja viņu uz konspiratīvu tikšanos.»

Lūk, tas ir būtiski. Apbrīnojami, kā tas tika zināms, ka vēlāk Staļinam stipri pietuvinātais un arī ne bez viņa gādības bojāgājušais Kirovs, tieši šeit pirmoreiz iepazīstas ar pieminēto literatūru... Vēl var uzzināt, ka minētajam Krievzemes apgabalam bijusi īpaša loma P.Stučkas, J.Raiņa, A.Upīša un A.Sakses dzīvēs, bet kā Vjatkas apabalā bija veicies ventspilnieku Kārkliņu, Puškevicu, Teņņu un vēl daudzu citu ģimenēm, protams, žurnāls klusē.

Vispār klusums un vienlaikus žurnālistikas interpretācijas ir nemirstīgas sabiedriskās domas veidošanas ēnas gan tālajos 20.gs. 80.gados, gan arī mūsdienās. Piemēram, saistošas ir publikācijas delfi.lv, kur tieši 14.jūnijā, kad no Latvijas izsūtīja ap 15 000 iedzīvotāju, publicē izteikumu:«Nacionālās apvienības (NA) deputāts Edvīns Šnore ar iesniegumu vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt Latvijas Radio 4 izskanējušo aicinājumu iznīcināt tos 12 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kuri parakstījušies par Uzvaras laukuma Rīgā atjaunošanu tā vēsturiskajā veidolā.» Traki ir tas, ka no tālākā teksta nekļūst skaidrs, par kuru Uzvaras laukuma vēsturisko veidolu ir runa, jo laika gaitā tādi bijuši vairāki. Ļoti izsmeļoši par Uzvaras parka/laukuma dažādajiem projektiem un dzīvēm vēsta Vides vēstis (2003) rakstā Mūžam politiskais Uzvaras laukums, aut.Mārtiņš Eglītis. Neiedziļinoties šajā tēmā, bet lasot tikai to, ko piedāvā viens raksts, nevar saprast, vai tiešām nacionālpatriotiski noskaņotie cilvēki vēlas reanimēt kādreizējo Pēterim I veltītā parka ieceri, atjaunot padomju laikā būvēto Uzvaras monumentu vai nojaukt bibliotēku... Tāpēc, ja ir vēlēšanās atjaunot veselību atvaļinājuma laikā, - presi labāk nelasīt. Brīvi citējot M.Bulgakova stāsta Suņa sirds varoni profesoru no žurnāla Avots pirmās publikācijas: «Saviem pacientiem ar kuņģa vainām pirms pusdienām iesaku nelasīt padomju avīzes! – Bet ir taču tikai padomju! – Lūk, nekādas arī nelasiet!”. Atpūšamies. Gan jau tie, kas tiešām ir vērā ņemami fakti, sasniegs mūsu apziņu bez viedtālruņu, portālu u.c. starpniecības. Caur rakstiem, nevis interpretācijām.